Klusēšana dziesmā

Neelpo, pietiek – jau pasaule tukša
No karogiem krāsa skalojas sārta
Neej vairs lūgties pie valdības rukša
Aizej pie Balgas vai turp, kur vēl Bārta

Velti te karot un stulbi krist kaujā
Nav tādu ieroču, nav tāda pulka
Kurā lai ļautu sirdij iet straujāk
Kurā mēs saprastos paši, bez tulka

Ir jau mums bērni – tu pareizi saki
Ir vēl dēļ kā to sistēmu ārdīt
Bet zeme nav mūsu, paši kā vraki
Vienmēr viens otru gatavi spārdīt

Nopūsties gribas tā, ka lūzt priedes
Tā, ka brūk nami pār vampīru galvām
Nolaupīt bānīti, samontēt sliedes
Aizplēst pie Rucavām, Bārtām un Balgām

Tomēr es nekaušos, klusēšu dziesmās
Klusēšu tā, kā kodola lādiņš
Būšu klāt brīvē, būšu klāt briesmās
Būšu gan ozols, gan saksaula stādiņš

Protams, tie vārdi – maz tajos jaudas
Akli kā kurmji bet saucamies “vaļi”
Trencamies barā pēc naudas, pēc baudas
Dzīvojam melni bet sakām, ka zaļi

Saplaukšu skrejlapās, ozolu ziedos
Noliekšos, tiekšos, lai būtu jums blaku
Grēku man daudz, bet ticu – Dievs piedos
Ja vajadzēs tuksnesī izrakšu aku