Žēlastība

Es izrāvos dzīvot, bet debesis ciet
Pirksti kā ziedlapas sniedzas un zied
Iznāk kā spārni, bet spārni tie nav
Krītu un mostos debesīs jau

Kā dievišķā ausī tik nedzirdams viss
Ne bijis es jūtos, ne piedzimis
No akluma mana kā zvaigznāji mirdz
No muļķības manas cik gudra top sirds

Žēlastības jūrā noslīkt, noslīkt man
Nekā te vairs nav, vien izrāviens mans
Mans klupiens pie zemes un pamodies zvans
Cik saldi šie pīšļi, un kā viņi smeldz

Vien zemāk par zemi mans augstības zelts
Krīt laiks te kā migla un nosēžas melns
Rij aizgūtnēm mirkļus jau aizrijies velns
Tad zibens kā zobens šķir bija no būs

Un nav man ko nozagt un nav man kas rūs
Žēlastības jūrā noslīkt, noslīkt man
Nu saullēkti mani un arī ik riets
Ar putnu pie puķes un vēja es siets

Ar visu es brīvs un no visa es brīvs
Vēl vakar kā miris, nu nāvīgi dzīvs
Es izrāvos dzīvot no visa kas beigts
Bet labi, ka viss paliks nepateikts

No pusvārda nākušam, vārdā man rimt
Dēļ visiem jums nomirstot, klusītēm dzimt
Žēlastības jūrā noslīkt, noslīkt man