Bēgšana

No piliena es esmu izraidīts
Caur varavīksnēm uz jūru doties
Manas neveiksmes un pat nāve
Mani māca kā pārveidoties

Es negribu neko un nemāku
Tikai bezgalīgi projām tiekties
Bet kad lapas vairs nav kur noslēpties
Kailiem zariem debesīs sniegties

Es esmu tukšs! Un jūs? Un jūsējie?
Tikai acis ir valguma pilnas
Dzīvo suņi un izdzīvo cilvēki
Pretī asaru devītam vilnim

Arī es esmu izgājis nebeigties
Un nekad te vairs neatgriezties
Uz šīs zemes nav mūsējo debesu
Viеn zvaigznes kā spļāvieni griestos

Pat mājai mirt gribas aizеjot
Tā pamet sētu un dodas
Paliek stāvot vien mūžīgi stāvošie
Tik nekustīgi ka nāve rodas

Zeme nečukst pat klusas ardievas
Trūdu klēpis grib vēl un vēl
Man nav bail ne no jums ne no eņģeļiem
Man ir bail ka man nebūs jūs žēl

To, ko redzu, es nevaru neredzēt
Jūsu acīs ir palikšana
Viss ko būvējat pērkat un pielūdzat
Viss ir projām došanās mana

Ir jāaiziet, jāaiziet, jāaiziet
Zvana mēle atkārto zvanā
Viss ir garāmgājēju tikšanās
Šajā mūžības nesatikšanā

Dzīvi cilvēki apmetas kapsētās
Smej par bēgļiem - par mani visskaļāk
Mirstošs priesteris aicina debesīs
Nāve plašāk paver tās vaļā

Kaut akmeņi brēktu, jūs paliktu
Kaut pēdējā zvaigznīte dzistu
Ir krusts mana lidmašīna
Manai bēgšanai projām uz Kristu