Muļķa dziesma

Ar pirkstu smiltīs Viņš zīmēja
Ar pirkstu no Betlēmes kūts
Viņš uzzīmēja tevi
Un piesprauda zemei pie krūts

Pat muļķis ir līdzīgs Dievam
Bet gudriem to nepamanīt
Uz altāra nolaižas telefons
Un neprātīgi sāk zvanīt

Hallo, ir iestājies vakars
Ēd pērminders svētītu vistu
Un runā brīvības raidītājs
Lūdz nerunāt visu par Kristu

Hallo, jau stabilās grāmatas
Kā siseņi mākoņos lasās
Rīt oficiāli aizklāsim debesis
Lai ienāktos ticība masās

Bet tāpēc es esmu muļķis
Un neiešu eņģelim zvanīt
Tās smiltis un pirksts no Betlēmes
Tas viss vēl joprojām ir manī

Mans Kungs, Tu esi mana klints
Bet Tevī cērt nedzīvas sejas
Tik daudz izmirušas acis
Tik maz acis kas smejas

Mans Kungs, es nezinu visu
Bet tāpēc jau Tu man esi
Ņem manas nogurušās smadzenes
Par upura delikatesi