Dēlam

Tava dzīvība ir mana banga pret krastu
It kā parasta lieta taču tik neparasta
Nākdams tik ilgi un tālu nu esi pienācis klāt
Dzeja ir valoda kurā visu var sarunāt

Zini, viss bijušais un arī turpmākais starp mums
Būs ne mazāk ne vairāk kā noslēpums
Varbūt pirms tevis tā bij mana iegriba vai griba
Taču tā var iemiesoties vien Dieva mīlestība

Klausies ne runās, bet manos dzejoļos rāmos
Tie ir Dieva darbi man nepiepildāmie
Un kad manis vairs nebūs, vien pantu lēveri plīvos
Tad zini tavs tēvs tomēr vēl kaut kur dzīvos

Es nezinu vairāk kā ķeizargriezienā rakstīts
Mans zobens nekad vairs neatgriezīsies makstī
Esmu izgājis karā ar šo ugunīgo pļavu
Ne tikai ar savu nu jau arī ar tavu

Ja tu zinātu dēls, cik šī pasaule smaga
Nu divatā ar brāli jūs jau esat melns aiz naga
Tas ir tik daudz - celt kopā kaut nieku
Nebīsties skumju, skumsti Dievam par prieku