Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kliedziena attālumā no sirds
Dzīvo cilvēki un ceļ savas pilis
Debesis ir melnas melnas
Tikai akmeņi lido zili
Putni dzied kā pelni savos kokos
Un koki elpo aiz pieraduma
Mirušas upes iztek man cauri
Visa baznīca smaržo pēc ruma
Tā ir pasaule kurā tev jāmācas dzīvot
Bet tu vari arī nomirt ja gribi
Svarīgi notikumi ir tikai avīzēs
Bet tu esi neaprakstāms
Un tikai kā zvaigzne zibi
Šeit visu vajag gribēt tikai sev
Un iegūt kāroto pirms laika
Cik tāda aprēķināta dzīve ir slima
Cik tāda neiemīlēta nāve baiga
Klusumā rosās izmisums nenobriedis
Kādā mātē veidojas cilvēks nekam
Bet pasaule pulcējas maniakāli
Pēdējam bojā gājienam
Kliedziena attālumā no sirds
Notiek dzīvība gaistošā vizmā
Es neklausos, ko melo radio
Es pats izčukstu vārdu: kataklizma