Īstenība

Es biju īstenībai tik tuvu
Ka no tās gandrīz neatšķīros
Tur bija viss kā bija
Tikai vēl miers kā krustā sistos karavīros

Arī tu man iznāci pretīm
Un visa pasaule čokurā rāvās
Es neatceros neko un visu
Bet mīlestība uz dzīvību un nāvi kāvās

Eņģeļi meta jocīgus lokus
Tie mirdzēja zaļāk kā lielās spāres
Vulkāniem sastinga lava uz lūpām
Štrunts par pasauli, gan tā pāries

Es dzīvoju dzemdētājas klēpī
Tik mokoši ar jums visiem saistīts
Ka vienmēr kad nāk vecie laiki
Ir pretīgi reizē un skaisti

Es dziedu sev iekodies lūpā
Reibis no asinīm savām
Akmeņi lido tik tuvu
Manu noslēpumu dievišķajām gravām

Ir sirds mana krustceles vienmēr
Un vienmēr es ceļos, lai kristu
Lai nepiesauktu vairs sevi
Bet Kristu, Kristu, Kristu