Nāve ir dzimšanas diena

Šis ir pirmais tāds rīts
Nekad vēl tāda nav bijis
Debesis pēkšņi ar zemi
Kāds vietām samainījis

Stāvu nu mākonī bridis
Lai kā man negribētos
Ieraugu ne tikai sevi
Satieku arī svētos

Viņu vidū neviena sirma
Visiem ap trīsdesmit trīs
Dvēseles nenoveco
Dzimušās debesīs

Svētais kas garām lido
Bārdu tik noplivina
Tam dzīve no saules un zelta
Mums no pelniem un svina

Mākonī mēģinu slēpties
Svētie vēl tracina mani
Galvā reizē rej suņi
Un gavilē baznīcu zvani

Svētajam bārdā kā pļavā
Rotājas putni un augi
Kāpēc mums suņi un zvēri
Par svētajiem vairāk ir draugi

Pēc nāves atjēgties nevar
Dzīve ir dota lai jēgtu
Ne lai no sevis un Dieva
Atpakaļgaitā bēgtu

Mākonis lejup laižas
Un saka: šai akā tu spļāvi
Kristus dzīvības vārtus
Vairs neapsaukā par nāvi

Zeme iznēsā bērnus...
Bet Augšāmceltais nav slēpis:
Nāve būs dzimšanas diena
Ja dzīve ir Dievmātes klēpis