Ielūgums uz dzīvi

Pa aizaugušu taciņu
Uz upi tevi vedu
Tur nav neviena pilsoņa
Nevienu svešu kedu

Tur foreles ar pumpiņām
Un dzērves tuvu klaigā
Tur vienaldzība nemājo
Vien mīlestība maigā

Ne tā ko mālē krāsainu
Ne tā ko pliku dīrā
Kā neredzami putekļi
Tur lidinās tā tīrā

No saulītes līdz pasaulei
Baigs attālums tev liekas
Tā tikko nāk no turienes
Jums abām jāsatiekas

Re ūdens jau pie kājām plūst
Laid upē plaukstu savu
Un atspīdumā ieskaties
Varbūt jau redz to tavu

Tā ir it visur visu zin
Ar eņģeļiem prot čalot
Tā it kā šodien kaut kur te
Pat ielūgumus dalot

Tā vienmēr nemanāmi nāk
Tai gaita ļoti lēna
Un pirmā nekad nеnāk tā
Vispirms nāk viņas ēna

Ai nemulsti un nebrīnies
Ja dzīva vaicā brīvi
Nē tā uz balli nеielūdz
Tai ielūgums uz dzīvi

Tas tukšums krūšu kurvī tev
Kas smeldz kā trula dziņa
Dod signālu ka atgriezties
Grib tava sirdsapziņa

Lec ūdenī tā skaloties
Ar forelēm met lokus
Tik nebrīnies - tā visu zin
Pat ūdens blusu jokus

Tu vakar viņu padzini
Kad savu draugu krāpi
Tas šodien jau ir mūžībā
Ar visu savu sāpi

Lai tumsa ūdens dzidrais gaiss
Lai īstums tāds ka šausmas
Vai izdzīvosi dzīvosi...
Par to man nav ne jausmas