Fukušimas suns

Pelni noskumuši guļas uz takām
Plaksti kā vāki aizveras akām
Deviņas nedēļas cilvēki svinu
Ēda kā maizi - to tagad zinu

Asaras kļuva kā krusa tik cietas
Nelieši lietišķi kārtoja lietas
Cilvēks tiem nulle vai vieta plika
Vareno reliģija ir politika

Debesīs sacēla viļņus kā sienas
Tumšas kā naktis darīja dienas
Naktis bez zvaigznēm pavadīt spieda
Nokāva bites ceļā pie zieda

Nokāva cilvēku pēdējo gribu
Vien suņiem atstāja mīlestību
Izmocīti badā šķībi un greizi
Tie smilkstēja skaļāk ar katru reizi

Fukušimas suns
Redz sapnī to
Un tic ka nesapņo

Zombiji formās pie ugunīm sēda
Savus bērnus grieza un ēda
Suņiem pameta kauliņus sīkus
Kaulainā dalīja darba rīkus

Tie kas vairs nespēja vienkārši mira
Palika īpaša spējīgo šķira
Viņu sirds bij kā betona grīda
Tuvākos aprija tālākos nīda

Tu vēl slapstījies cerēji gāji
Pēdas tev sadzina šķirotāji
Saldēja speciālos karceru skapjos
Pēdējos dzīvos vēl asaru slapjos

Fukušimas suns
Redz sapnī to
Un tic ka nesapņo

Pēdējie putni viesulī triecās
Zelta miljards pat neiekviecās
Baņķieri līki un ģenerāļi
Drošībā blenza kā bojā iet brāļi

Vīrusu mākoņi skalārā plazma
Pasauli čokurā rāva kā spazmā
Izdzisa radība mūžībā smelta
Līksmoja miljards kam sūdi no zelta

Fukušimas suns
Redz sapnī to
Un tic ka nesapņo

Līksmoja ieņirdza azartā plaudēja
Taču galā spēli tie zaudēja
Ieradās Dievs lai augšām celtu
Visus ko kāva par miljarda zeltu

Pasaule pārvērtās ziedošās pļavās
Japāņu ķiršu svētu avotu gravās
Atdzima viss - pat internets un biljards
Nobeidzās sūdiem zeltītais miljards