Meža elektriķis

Manā mežā par maz bij' gaismas
Tumsā skrūvēju lampu
Kā laimīgi izmucis tumsoņa
Gaismu kāri kampu

Kamēr dzīvs ir jātiek galā
Ar tumsā dzīvot niķi
Tā pretēji savam raksturam
Kļuvu par elektriķi

Manā alā laimīgi bērni
No veikalu gūsta brīvi
Tie lasīja ogas un riekstus
Mūžību sauca par dzīvi

Visās tumšajās eglēs
Čiekuriem spuldzes liku
Pret gaismu kā reiz tumsā
Vairs nejutu nepatiku

Bērni domāja runāja dzejā:
‘ai upīt vai lūgšanu guldzi?’
Zaram pār dzejas bērniem
Izskrūvēju čiekuru ieskrūvēju spuldzi

Arī no citām alām
Kur mita no tumsām bēgļi
Bērni man lūdza spuldzes
Tiem bija vien darvas degļi

Vadi bij' makšķeru auklas
Un parasti pakulu striķi
Mani aicināja pat mežsargs
Sev par elektriķi

Arī viņš no savrupmājas
Uz alām pārcēla radus:
Mēs arī gribam būt gaismā
Nākamos tumšos gadus

Pat zirnekļi kamolus nesa
Lai smalkākus vadiņus aužu
Un smalkajiem ļaudīm par gaismu
Viņu tumšos priekšstatus paužu

Bērni domāja runāja dzejā:
‘ai upīt vai lūgšanu guldzi?’
Zaram pār dzejas bērniem
Izskrūvēju čiekuru ieskrūvēju spuldzi

Pat stirnas un dzērvju pāri
Ar meža cilvēkiem kampās
Kāds brīnumains spēks ir gaismai
Čiekuru elektrolampās

Uz mežiem pārcēlās visi
Vēl brīvie no bezsamaņas
Tie bēga rāpus un līšus
Bez gaismas un bez skaņas

Elektriķa spēks ir gaismā
Ne jau vadiņos vai boros
Šogad būs dziesmu svētki
Meža ļaudis un bērni jau koros

Mūsu mežā aklie redz ceļu
Tā gadās ar gaismu ja dalies
Kad būšu pēdējo lējis
Gan Dievs manī jaunu salies

Bērni domāja runāja dzejā:
‘ai upīt vai lūgšanu guldzi?’
Zaram pār dzejas bērniem
Izskrūvēju čiekuru ieskrūvēju spuldzi