Tikšanās

Es tevi satieku vakar
Uz vienīgās īstās ielas
Tavas acis ir tik dziļas
Un pa īstam lielas

Tajās nav skatlogu meli
Un nešķīstības pēdas
Tavas acis ir tik dzīvas
Kā visīstākās bēdas

Tu raugies caur mani visā
Kā pa debesu spraugu
Tavas acis ir nogurušas
Velti meklējot draugu

Tu sāpīgi nokrīti ceļos
Zvaigžņu un manā priekšā
Nu tavas acis ir debesis
Ar visu kas tajās iekšā

Vienā kā asara – kristus
Otrā kā asara – medus
Es gribu būt lācis vai bite
Bet atkal jau esmu ledus

Tad tu pacelies spārnos
Kā laime tik neredzamos
Un tavas acis ir kā bērni
Pie logiem bērnunamos

Tu aizej – es palieku stāvam
Kā akmens vecajā vietā
Un neko vairs nesaprotu
Dzīvē – tik pierastā lietā

Labāk nebūtu bijis
Šīs tikšanās un šīs ielas
Kavējas manās acis
Tavas asaras dzīvas un lielas

Tu redzi arī eņģeļus
Un nākamo ciešanu rēgus
Tavās acīs ir noslēpums:
Es mīlu – tātad bēgu