Smeldzes piemiņai

Ir pazaudēts viss – arī bailes
Vien spēle ir maize un veldze
Tas sākās tieši tai dienā
Kad pilsētā nomira smeldze

Vēl sēžam bet gaismas vairs nav
Ir beigusies elektrība
Plīv kārtis kā fosforizētas
Un acīs gail azarta ziba

Pat ūdens ir beidzies un gaiss
Vien tumsa un bezsamaņa
Bet pīķis joprojām ir trumpā
Un dzīslās verd rāvaina maņa

Dzērāji kanāla malā
Neredz viens otru bet smejas
Skumjas un saraudātas
Ir tikai eņģeļu sejas

Ziemas nav vasaras arī
Nav rudens nav pavasara
No klusēšanas mirušu putnu
Ar diegu sien eņģel's pie zara

Tad pārmet krustu un lido
Vienalga – uz augšu vai leju
Dievs ir visur – viņš zina
Un asarās paslēpj seju

Bеt mums vairs nav laik,a nav gaismas
Nav gaisa nav citādas veldzes
Vien pīķis, kas atkal ir trumpā
Un pīšļi no zudušās smеldzes

Laiks apstājies vējš arī asins
Vien inerce neapstājas
Ķermeņi dodas uz darbu
Ķermeņi atgriežas mājās