Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Pie kā man pieskarties mīļā
Tava miesa atkal ir auksta
Un tomēr mēs esam uz salas
Mana seja un tava plauksta
Sniegbalta akla jūra
Kā siena guļ malu malās
Vai visa mīlestība ir mirusi
Vai tikai uz mūsu salas
Noglāsta tavu pieri
Sviedru zvaigznītes dažas
Varbūt rīts mums jau pienāks debesīs
Ak šīs vienīgās saldās bažas
Tava nopūta aizlidos pirmā
Manas šaubas sekos pa pēdām
Ja mūsu mutes būtu ielas
Tās dzertu lietu aiz bēdām
Logā kāds baznīcas tornis
Ar mirušu gaili uz iesma
Gribu tev dziedāt par mīlestību
Bet sanāk vien gājputna dziesma
Vienmēr jau ir siltākas zemes
Par to no kuras mēs bēgam
Īstenībā mēs esam jau nosaluši
Bet izliekamies ka vēl degam
No rīta kad mazgāsi zobus
Un nepazīsi savu seju
Esi mierīga kā parasti
Jo atkal es neaizeju
Tie miljardi kuri rīt šķirsies
Lai sev ko labāku rastu
Tie nezin ka drošāk ir uz salas
Un noslīks ceļā uz krastu
Es rokas paceļu tā
Kā divas atvadu kallas
Lai esam atdzisušie
Tomēr vēl dzīvie uz salas
Dzīvie uz salas was written by Kaspars Dimiters.