Reinšteins
Reinšteins
Reinšteins & Bush (LAT)
Reinšteins
Reinšteins
Reinšteins
Reinšteins &
Reinšteins
Reinšteins & Rolexus
Reinšteins
Reinšteins
Reinšteins
Reinšteins
Reinšteins
[1.pants]
Nu, sanācis ir tā, ka es piedzimu 84-tā
Kad māte mani dzemdēja
Tā kliedzot sāpes remdēja
Es zinu, pirmos vārdus manus
Visa pasaule dzirdēja
Tas nebija nekas jauks
Jo es to domās nogremdēju
Gribēju vai negribēju
Bet sūdi gar acīm pazibēja
Tā, ka maz nelikās
Un vienreiz man tas pieriebās
Un dzīvot tikai mokās? Tas, ka labi nesokas
Dzirdams saksofonā
Kas spēlē dziesmai fonā
Nelaime nenāk viena
Ja tā ir balta ikdiena, tad jāiet ir pie Dieva
Ne jau ceļos krist, bet krustā sevi sist
Gaisma lēnām sāka dzist - apnicis ir viss
Bet neesmu es vēl beigts
Tik viegli nebūšu uzveikts
Dzīvošu tālāk, jo daudz kas nepateikts
Pēc zvaigznēm esmu auns - tāds impulsīvs
Aktīvs, nе pasīvs, kā arī produktīvs
Mans domu gājiens
Bezgalīgs, nevis dеpresīvs
Ja tev šitas nepatīk, tad ielūkojies citur
Varbūt kāds kādu sit tur
Tad noteikti nebūšu tur
Jo dzīvoju mierā - savā bezmiegā
Rakstu es to dziesmā mierīgajā nemierā
Ar visām ausīm iekšā šajā mūzikā
Nelūkojos publikā, jo publika ir stīva
Tā nešūpojas ritmā
Kā membrāna mikrofonā
Tātad knapi dzīva
[piedziedājums]
Šis ir mans ziņojums
Domām tāls lidojums
Gribēju to vai negribēju
Šī pasaule mani noindēja
[2.pants]
Šī dzīve ir gara, mūžs tas ir īss
Ja tu to vēl nesaproti, tad neesi attīstīts
Vecais gads tiek aizvadīts
Jaunais lēnām sagaidīts
Ar bažām smaids tiek raidīts
No tā, kurš jūtās vainīgs
Bet es tā nejūtos, jo kā gribu, tā rīkojos
Ar ciplu kaklā netiks gaidīts kārtējais rīts
Jo pamostos smaidīgs, nepavisam bailīgs
Bet tas, kurš tomēr vēlas beigt
Pats pie tā ir vainīgs
Ka dodas uz to vietu
Kur no dzimšanas jau tiek gaidīts
Darbs jau padarīts
Gars ir brīvs, ķermenis guļ zemē stīvs
Šis ziņojums ir netīrs, bet patiess
Skaties, no citu kļūdām mācies
Šī pasaule mani noindēja
Sākumā es neticēju
Jo uz labo cerēt gribēju
Es jau negruzos, tik pie realitātes turos
Viens no sešiem miljardiem
Kas eksistē, ne dzīvo
Viens no diviem miljoniem
Kas emitē, ko jūt, ko domā
Ideāli brūk kā drupas senā Romā
Vientuļā trepju telpā aiz durvīm tukšā telpā
Klausoties, cik pamatīgi
Nemiers atskan elpā