Pacelties Augstāk

[1.pants]
Katru dienu nepiesienas lietas
Kas bija vakar, notikumi bez sakara
Neatstāj uz mani iespaidu
Par to, ka kāds ievaidas vietā, kurā nevajag
Labāk paklusēt un muti turēt ciet
Beigt bezjēdzīgi skriet uz nevajadzīgu vietu
Apsēdies, nesteidzies, nekaujies, ieklausies
Tik drīz tas jums nebeigsies?
Man tas ir beidzies
Bez mērķa kaut kur steigties
Neveicās? Tad veiksies, jo to vēlēsies
Tik augstak pacelies, augstāk par agustumiem
No rietumiеm uz austrumiem?
Tam šeit nav nozīmes, galvеnais
Ka nenkrītas pašapziņa
Kas būvēta gadu gaitā, laikā
Kad skrien solī raitā tie, kas gaisu maitā
Un traucē mums sapņot
Sasniegt ideālus
Un līdz mūža galam repot un sekot
Tikai saviem mērķiem, skrienot pāri līķiem
Tiem visiem, kas ir jau paguruši
Šajos džungļos pazuduši
Savu vietu neatraduši
Bezjēdzīgi dzīvojuši
Sapņojuši par sīkumiem
Stāvot uz līkumiem
Bet nevarot tos izņemt
Jo nebija spējīgi izlemt to
Vai var ticēt, ka var pacelties augstāk
Sekot līdzi notikumiem, tiem
Kurus neievēro, jo visi tikai sēro
Ka viņiem kaut kā pietrūkst
Manas kājas nepiekūst
Un paceļos es augstāk

[piedziedājums]
Augstāk par augstumiem pāri visiem tiem
Kas bezjēdzīgi skrien, kas uz ceļiem lien
Paiet nakts, pienāk diena, un arvien
Paceļamies augstāk par tiem, kas tukši bļaustās

[2.pants]
Vienkāršs, bet sarežģīts
Tas smadzenes mežģī
Kā tad īsti ir? Kas šeit sabiedrību šķiro?
Gudros no tupiem, skaļos no klusiem
Bet tas piemīt visiem, reti gadās izņēmumi
Es pieņēmu lēmumu nebūt starp tādiem
Tipiskiem čaļiem, tiem klubu dzīves vaļiem
Aizejot gadiem, es nonācu pie saprašanas
Šeit viss ir mazs, mazs līdz riebumam
Viens otru pazīst, ja nepazīst, tad atzīst
Dzērumā respektē un vērtē šos cilvēkus
Cik kurš var izdzert, cik gultās pabijis
Mant as nav dzīvesveids, varbūt tikai hobijs
Jo vērtēju sevi augstāk, augstāk par standartu
Neatzīstu etalonu, pēc kā visi vadās
Tāpēc viss tik vienāds
Un ar katru dienu tas pierādās
Ja piekrīti, tad ienāc, nāc, ja neesi tāds
Kas līdz bezfilmai aizdzeras
Bez iemesla piekasās
Par godu sev līdzīgiem paliek bez zobiem
Kā māja, bez logiem
Kur nepārtraukts caurvējs, aizpūšot saprātu
Kas bija vēl tur aizķēries
Tāda ir lietas būtība kā Vācietim "Nolemtība"
Lai pierādītu savu esamību
Nepieciešams izcelties
Cits ar spēku, cits ar prātu
Man patīk idejas krāt
Un, kad tās ir īstenotas
Esmu pie jums klāt