Laime nelaimē

[1.pants]
Atminos laiku, kad zaudēju nevainību
Bet ne jau tas bija iemesls
Kādēļ kļuvu laimīgs... vienkārši ir tā
Ka spēju redzēt mākslu pat prastākajā lietā
Redzēt lielpilsētu miestā
Nokļūstot vietās, kas neiezīmētas kartē
Arī tu vari tur nokļūt, ja emocija startē
Katram sava planēta
Nav nepieciešama izloze
Nevajag mest monētu
Lai apturētu to komētu
Kas vēlās nakts stundās nemanāmi virzās
Atdalīta no nelaimīgo planētas - kāpēc?
Laikam jau tāpēc, lai mēs izjustu to sāpēs
Ka šeit nav nekāda spēle
Kurš kuru pārspēs
Kas sapratīs, tas mācēs redzēt jēgu slāpēs
Mācīties no kļūdām
Jo viens nepareizs gājiens
Var atkal ieraut nelaimē
Tas ir visiem mājiens
Beidzot es to pateicu
Kas bija manī krājies
Arvien vēl viss krājas
Kamēr sirds neapstājas
Labi, ka spēju saprast
Kur ir manas mājas
Nеnomaldos ceļā, pār kuru veļas
Visi tie, kas smējās
Kad nеlaimes viņus piemeklēja
Tukšos dzīvokļos, izjukušās ģimenēs
Tur, kur saprāts nomaldās
Kurš gan tagad palīdzēs
Nu varētu tikt vaļā no negatīvā gara
Nejautājiet kā
Jums pašiem pieder vara

[piedziedājums]
Laime nelaimē, visi šo spēli spēlē
Nelaimīgie labākos dzīvus gadus tērē

[2.pants]
Nesaskatu laimi pārēdušos lutekļos
Tāpat, kā redzu vainu tukšos stulbeņos
Laiks stāv uz vietas, ieskatoties pulksteņos
Cik dzīves ir pazaudētas
Sniega vētru puteņos
Lai liktu visām bēdām pazust bez pēdām
Tiek lietoti preperāti, tā nāvējot sevi lēnām
Bez tiem jau var iztikt un tikt tam visam pāri
Jo cilvēks jau nemirst, tikai sirds pārstāj pukstēt
Kas zinās, tas sapratīs visās Latvijas pusēs
Tomēr lielākā daļa pieņems lēmumu klusēt
Kas uztver nelaimi kā pašu par sevi saprotamu
Tad, lūk, kur mēs atrodam nelaimīgo saknes
Kas bezcerību atnes, jo cerība jau nemirst
Mirst tikai dzīves, kas neticēja laimei
Dienas pavadīja bailēs
Naktīs mocīja bezmiegs
Prieks pazuda tik strauji kā saulē izkūst sniegs
Ne jau zinātniekiem
Jāmeklē ir pretzāles
Nepalīdzēs antidepresanti, ja būsi tālu
Prom no sevis aizmucis - nenormlāls un jucis
Meklējot atbalstu tur, kur atbalsts nepastāv
Laiks tikai atļāva izlabot kļūdas
Neatkārtot sūdus, kas reiz bija līdz ausīm
Iekšējām balsīm jāļauj reiz izteikties
Lāsts beigsies, jo nekas nav mūžīgs