Pusnaktī

[1. Pants]
Nakts plīvurs stāv uz vakts
Tuvāk nāk pusnakts
Kā takts brīnumainā melodijā
Sabiedrības teorijā šī takts zaudē jēgu
Tie redz tikai pēdu
Kas viņus nepārtraukti bradā
Turot savā varā kā nebeidzamā karā
Turpini tādā pašā garā, iestūrēsi stabā
Ja tev nenāk miegs
Pusnakts strādā tavā labā
Stress pastumts malā, aizdzīts vientuļā salā
Savas domas atbrīvo, vērojot, kā zvaigznes krīt
Varbūt tādus skatus vairāk neredzēt mums rīt
Izmanto šo brīdi, kad tu jūties laimīgs
Jo varbūt nāksies laimi tā
Kā medību suņiem medījumu dzīt
Ka tik nepakrīt un nepazaudē sevi
Tad tiks aizmirsts viss, ko šai pasaulei tu devi
Domas izlīst nebūtībā kā no glāzes ūdens
Cenšoties to sasmelt
Paskaties, cik pulkstenis
Ir jau divpadsmit? Tātad sevi jāatbrīvo
Atbrīvo no liekā, kas uzkrājies ir iekšā
Kas vēl stāv priekšā
Par to šai stundā nedomā
Labāk ieskatiеs, kā nakts pilsētu izrotā
Ieklausies pusnaktī, saklausi to, ko vēlies
Iеklausies pusnaktī, kur domas turpina vērpties
Par labo un ļauno, par izsapņotiem sapņiem
Par veco un jauno, par sirdi salauzto
Tas ir nieks, ja tev prieks šajā brīdī izzūd
Tas viss nākts atpakaļ pec stundām divpadsmit
Tā būs pēcpusdiena, kas steidzas un nebeidzas
Bet vēlreiz tikpat stundu
Un atpakaļ pusnaktī

[piedziedājums]
Ieklausies pusnaktī, saklausi ko tu vēlies
Ieklausies pusnaktī, kur domas turpina vērpties
Par sapņiem izsapņotiem, par sirdi salauzto

[2. pants]
Atkal uznāk bezmiegs
Tik pēkšņi kā pavasarī sniegs
Bet tas man neaizliegs uz mirkli pievērt acis
Un ieklausīties gleznā, gleznotā no skaņām
Kas aiz loga dzirdamas vēlā nakts stundā
Klusi tie, kas dus, bet ir vēl arī tādi
Kam utopiskās vīzijās sirds straujāk pukst
Mākslinieki un dzejnieki nepaliek klusu
Jo viņiem tas nav jādara, jo tas ir īstais laiks
Lai saliktu vārdus kopā, lai sabiedrība mostas
Neaprakstāma sajūta sāk parādīties rokās
Veidojot burtus bez piespiestām mokām
Kādam tas pa jokam, bet kādam tas ir nopietni
Izdarīts ir nekrietni, ja mākslinieks ir apsmiets
Jo kam tad tas tiek rakstīts, ne jau tikai sev
Lai kādam kļūtu labāk, varbūt arī tev
Par to var runāt bezgalīgi
Nav iespējams to apturēt
Lai klausās visi pretinieki
Jums tas neizdosies
Jo neviens te nekausies
Nestreso un ieklausies
Ja esi dzirdējis par iedvesmu
Tad tā man rodas pusnaktī
Tiek uzrakstīta dzeja melodiskā sapnī
Tā tas man turpinās tikai divus gadus no vietas
Tas tiešām ir maz, bet es sāku rakstīt dziesmas
Lūk, tas jau ir daudz
Lab', man tagad jābeidz
Parunāsim citreiz

[piedziedājums]
Ieklausies pusnaktī, saklausi ko tu vēlies
Ieklausies pusnaktī, kur domas turpina vērpties
Par sapņiem izsapņotiem, par sirdi salauzto