Vidutājs

[Verse 1]
Halo, halo! Jā, Gustavs klausās...
Kas tur bļaustās tādās šausmās...
Neko nevar saprast... tajā galā laikam baigi zona raustās...
Aaa, nu skaidrs, bet nepsiho, mierīgi
Paņem kaut ko iedzer vai ierij!
Atslābini uzacis, pierīti!
Uz kurieni, Čierīti?
Eh, ka tu vari nest šito lērumu!
Tu jau nejūti mēru
Labāk izguli dzērumu!
Un piezvani no rīta
Varu derēt teiksi pilnīgi ko citu
Starp citu
Padomā, pirmdienas dienā litru!
Pieliec pie pieres kaut ko aukstu un mitru!
Atdziesti!
Nu ko? Nāksies tev līdz rītdienai paciest
Uj, cik jau esmu kumēdiņos racies
Nekad nekas prātīgs nav sanācis
Tad viens, tad otrs te zvanās, ganās
Kurš te par kuru jūtīgāks
Bet būtībā zini...

[Hook]
Var tak' mierīgi, piemēram, parunāt
Un visu var vienmēr sarunāt (x4)

[Verse 2]
Atkal apvainojies?
Viņš jau meistars uz šito
Jā, bija jau te tikko
Ai, zini ko?
Neņem galvā!
Da lai stilo
Da kaut viņam piemestos dilonis
Uzpūš arī vienmēr no mušas ziloni
Teātris tāds, ka zārkā apgrieztos mironis
Tad lai siro
Viņš jau pats māk sev iedvest
Un kas tad šoreiz piepeši
Mums te ir par iemeslu?
Tas, ka atteicos kāpīti piemest?
Nē, neies krastā!
Kaut kad tas tāds
Ja jau sāki, tad jau pastāsti
Pag 'ko tu teici?
Beidz, toreiz?
Tas tač' nebija nopietni
Es tač' ākstījos todien
Visi ņirdza
Un arī viņš arī tai skaitā
Nu, tu arī izzīd no pirksta
Tā kā tāda aita!
Šitāds cirks
Tu gribi man garastāvokli maitāt?
Tīšuprāt?
Zini, es viņbam piezvanīšu pats

[Hook]
Var tak' mierīgi, piemēram, parunāt
Un visu var vienmēr sarunāt (x4)

[Verse 3]
No kurienes tev tāds nemiers?
Nu ko tu ņemies?
Viens un tas pats, eu, man jau nāk vēmiens
Un nez kāpēc tas vienmēr nāk pār manu galvu...
Zvana te, sūdzas, raud, lūdzās, bļauj
Protams, ka nevar tev neļaut vai ļaut
Bet ja nav tev taisnība, tad atzīsti, ka nav...
Un saruna beigta. Čau!
Kā rūgta nāve
Jūsu problēmas vienmēr manām blakām stāv
Tas jau aiziet par tālu!
Sarunājam tā
Ka tu piezvani un pasaki visu, ko tu domā, jā
Tikai ne jau man
Dzirdi te jau gana
Tas pat vairs nav smieklīgi - šitā muldēšana
Ee-euuu tiekat galā savā starpā!
Un moš tu kādreiz savāksi savas parpalas
Uz savām mājām
Maisās te pa kājām
Vot tā, jā!
Manī krājās un krājās
Bet visam robežas
Ko labi, labi?
Tu tik pie sava, abi tā kā pasaules nabas
Zini, zeme negriežas tikai ap jums
Es jau tā, tā
Kā tāda leijerkaste vienu un to pašu stumju

[Hook]
Var tak' mierīgi, piemēram, parunāt
Un visu var vienmēr sarunāt (x4)

[Verse 4]
Parunāt? Ar ko? Aizmirsti!
Tur jau viss kontakts gadiem sen ir aizdirsts
Nu jā, mani vārdi
Parunāt, sarunāt
Nu un tad?
Tev tak' nav divi gadi
Tiec galā pati!
Viss zajebala
Kas man līdz kapa malai
Kā tu ņuņņu palaid
Vai kaut ko dēlī salaid
Jāstāv blakām?
Redzi, tagad atkal
Nu, kas tev vēl ir sakāms?
Piekabināt pakavu -
Virs durvīm, pie gultas
Visur, kur vien var!
Moš tad beigsies jūsu stulbie kari!?
Jā, tā - arī dari!
Un mani vairs netraucē
Paskaties, nu tu pavisam mani nesaudzē
Būtu es viņa vietā, es tev arī neļautu dzert
Da ne jau spert
Es saku - arī neļautu dzert
Viss, sveiciens tev, viņam... ķer!
Še tev, svētdienas vakars, stervas

[Outro]
Vo, vo tieši tā... Aha...
Nē, nu čau.. nē nu uzliec, zin ko, kaut ko citu, nu
Davai, sākam
Na.. na.. na...
Mums ritms neder, tu taču pats zini kā ir, kad ritms neder
Mums vajag kaut ko tādu
Na na-na-na na-na na-nā, ā, ā
Uzliec ritmu!
Nē, mums vajag citu ritmu
Na, na, na, na...
Nu nav, pilnīgi nav, galīgi garām
Ritms...