Testaments

[Verse 1]
Re, kā dziesmas tiek radītas
Vārds pa vārdam adītas
Paskat, cik jau to ir sadīdzis
Pa pilnam matricu
Stūŗī čupā kladītes
Nostaļģisku jūtu vadīts
Caurskatu no tām pārīti
Sacīts - darīts
I par to, cik fufeļa vārīts
I par to, kas sirdij svarīgs
Tur ir naidīgas, sparīgas
Atturīgas, garīgas...
Nepabeigtas vienkārši sanīkst
Ja ir ne pārāk svarīgas
Jeb pa daļai vārīgas
Laiks tās aprīs
Saistīts ar kaprīzi
Kad viedoklis ar agrāko ne pārāk sakrīt
Bet nav tādas dziesmas kā testaments dziesmai
Ievērtē, kādu šitā frāze atstāj iespaidu!
Klusums iestājas
Uz brīdi tukšums sviestains
Tumšs... Un priekšroka tiek dota sveces liesmai
Sāku rakstīt aktīvi
Kā jau patīk, pa naktīm
Stundām pie divām iecilpotām taktīm
Nāk divi, nāk trīs... jau pus pieci
Miegs un spriedze liedz
Aptvert visu, kas iekšā kliedz
Un uzlikt to uz baltas lapas
Lai var saprast
Katru sīkumu, kas domās tapis
Bet tā kā skapis
Darināts pirms kara
Nosēdies no sava svara...
Un ne no vietas, velns ir ārā
Ne no vietas....

[Hook: Čižiks]
Dārgā dziesma! (x4)

[Verse 2]
Kas tad paliks pēc manis?
Un kam tas tiks atstāts?
Apakšā ritms skan...
Un viss, ko tagad saku rakstās
Tas liek tā nedaudz mulst
Tāpēc paātrinās pulss
Pa dzīlēm arvien raitāk plūst dzīvības sulas
Tad tas viss pāraug tādā kā ciklā tiktāl'
Ka dziesma un elpa te sāk skanēt vienā ritmā
Ko tā sit man?
Nedz intonācija, nedz arī mīmika
Nespēj atspoguļot, ko pa īstam satur šīs rīmes
Momenti no dzīves kā zīmes
Atmiņa kā līme
Kas sajūdz kopā tās ar mani blīvi
Un es zinu
Kam var izklāstīt visu, kad gribās
Kam neapnīk klausīties no citiem atšķirībā
Pat tad, kad esmu par šķību šķībāks
Un gaitā klibā nekādi nespēju trāpīt kāju čībā
Bet īstenībā
Gustavo tev dāvā
Savu iekšējo stāvokli
Ar visiem knifiem, kas ap to strāvo
Un tos ir daudz vieglāk sazīmēt blakām stavot
Vot tā, vot!
Jā, tas viss tiek atstāts Tev!
Nu... vismaz man šķiet, ka mēs jau sen esam uz "Tu"
Mēs jau sen esam uz "Tu"

[Hook: Čižiks]
Dārgā dziesma! (x4)