Uz visu

[Verse 1]
Gribi mani apsteigt?
Tev pat neizdodas mani pārsteigt
Tomēr varu tevi apsveikt
Ar to, ka esmu gatavs visu pateikt
Pastāstīt kādās trijās minūtēs
Ko man izdevās savārstīt? Tūlīt palūrēs
Sākšu no sākuma līdz pat tam, kas ir tagad
Daru to tikai mūsu saprašanās labad
Seši mēneši gadā līdz vecumam desmit gadi
Es gulēju slimnīcā, jo man plīsa asinsvadi
Es varēju lēkāt, smieties, raudāt, bļaut vai svīst
Bet kapilāri turpināja paši no sevis plīst
Asinis līst un izplūst tur pat zem ādas
Mani nelaida mīzt
Cik atceros, dienas kādas
Divas vai trīs
Katru nedēļu es gulēju izolatorā
Tā kā ola inkubatorā
Vēl tagad man būtu grūti ieiet tajā nodaļā
Atceros, kad slimie bērna gāja rotaļās
Man teica: "Gribi dzīvot - guli, nekusties labāk!"
Vēl tagad paceļu kreklu un ieskatos savā nabā
Redzu, ka pat narķi nedurās tā kā mani dūra tur -
Sešas vēderā un četras tur, kur brūno lāci tur
Tur ir - desmit šprices katru dienu
Un katru otro - es vienkārši gulēju un skatījos uz sienu
Un tagad zinu tikai vienu
Lai arī kā tu mani biedē
Ar bailēm mani tev nesaliedēt

[Hook]
Esmu redzējis daudz un pārcietis gandrīz visu
Tā, ka minējumus tavus par mani es pisu
Pieceļos no rīta, nodzenu galvu lisu
Nospļaujos uz visu un tā dzīvoju tālāk (x2)

[Verse 2]
Te nu es sēžu stūrī
Dūmu mutulī kā būrī
Kāds atkal laikam blakām kaut ko kurī
Vei dedzina
Es nezinu!
Tā kā pēc benzīna?
Kas te valda?
Pie galda
Kur ir iztukšoti pāris ali
Diskusija asa bez gala
Te atskan: "Palaid! Stop!
A zin' kā man bija?"
Sākas stāsts par klopi
Vai par braucienu uz Gambiju
Vai vēl kaut ko tādu
Te pienāk mana kārta
Dot citam, līdz šim vēl neskartam
Tematam startu
Un es prasu:
"Nu kas?
Vai kāds atceras 94. gada vasaru?"
Te viens man "jā" pasaka
Vecrīga pa pilnam patriotu sirmo
Barikādēs nemiers virmo
Kamuflāžas ņirboņa...
Es saku nē, Tu laikam jauc ar 91
Viņš atcērt: "Jā, jā...", citā stūrī dirnot
Tovasar bija baigi karsts
Ne tā kā parasti
Lai nepārkarst
Bija jābūt tuvu ūdenim
Līdz pat rudenim
Pārsvarā saulē ilgi neviens nesēž
Tveice, bezvējš un reti iznāk līt lietum
Nav vairs nesasniedzami tā saucamie rietumi
Tad vēl izbēga tie zeki no Jelgavas cietuma
Izlienot pa izkašņātu tuneli zem sētas
Un visi, kas bija daudzmaz lisi, tika terorizēti
Ar mērķi lai lieta tika ātrāk slēgta
Tev rēka?
A es zinu dažus, kam par to pat smaidīt nav pa spēkam
Un te man nenoveicās maķenīt
Iedomājies, vasaras vidū bronhītu saķert?
Negaidīti kā uzsprāga "Challanger" raķete
Muļķīgi kā izsist logu ar kaķeni
Rīstos kā vecs kraķis
Kuro mēnesi
Jau sāk uztraukties sēnes
Un aiziet tēmas -
Zāļu rīšana, sīrupu tempšana
Pēc katras ēdienreizes klepo tā, ka pat līdz vemšanai
Pa ārstiem ņemšanās, kas besī jau no mazotnes
Rokas pie azotes
Sakumpis uz palodzes
Sēžu viens pats
Ir pagājis pusgads
Iekritušas, sarkanas, piepampušas acis
Plaušas tā kā piebāztas ar vati, ievērtē, kāds skats
Šādi sēžot arī noritēja visa nakts
Nākamā diena, māte saka: "Basta"
Brauciens uz slimnīcu - diagnoze astma
Ārsts galvu kase
Un saka: "A tu pīpē vēl!"
Jā, ir tāda štelle, pieradums riebīgs pēc vella

[Hook]
Esmu redzējis daudz un pārcietis gandrīz visu
Tā, ka minējumus tavus par mani es pisu
Pieceļos no rīta, nodzenu galvu lisu
Nospļaujos uz visu un tā dzīvoju tālāk (x2)

[Bridge]
Un tā dzīvoju tālāk
Un tā dzīvoju tālāk
Un tā dzīvoju tālāk

[Outro]
Nav ko vaidēt!
Tas tikai kaitē
Tā jau viss kauns sen ir apēsts maizē
A par tām raizēm
Kas ka mikrofons pie monitora saitē
Varu pateikt vienu:
"Ir vērts atcerēties tās dienas
Salīdzināt ar to, kas ir tagad
Un saprast, ka viss vēl ir diezgan labi"