Parasti pārdomu saraksti

[Verse 1]
Viņš apzinās savu statusu
Rūpīgi kopj savus matus
Skaita latus
Zin, kad un kam ir jābūt blakus
Kur vajag blatus
Zin, kādus vārdus laist gar ausīm un gar acīm skatus
Bet iekšējā balss
Čukst turpat pie auss
Vārdus skaļus:
"Jo vairāk tu zini, jo mazāk spēj sajust
Ar sirdi, cirku klaju"
Nu viss ir sajucis
Apjucis, tagadiņ
Risina, prāto, skaitļo, plāno tēriņus
Izzin, kā to panākt, mēģina mērīt
Blisinās, jauc ārā, liek kopā vērīgi
Bet ne galu, ne malu tam nemana no sērijas
Prāts tik peras
Kā veca grāmata vis'laik vienā un tai pašā vietā vaļā veras
Ārā speras viss kaut kas jēls, tikmēr
Intuīcija arvien vairāk zūd
Tas gan žēl!

[Verse 2]
Re, kur vēl viena krīt!
Skat, kā spīd!
Kaut es varētu ik rītu
Izjust šādu brīdi
Kad skatiens brīvi pāri plašumiem slīd
Un spēj aptvert visu no un līdz
Klusums tāds, ka galvā sīc
Kājas trīc
Nereāli, pas'ties, kā mirdz!
Jā, izbrauc vienreiz gadā prom no pilsētas gaismas
Debesīs skaidrās pavērot zvaigznes
Aptvert, ka vietējā mēroga raizes
Par to, kā nopelnīt maizei
Ir makan sīkas
Tā, ka pat caur lupu tās būtu grūti saskatīt
Prom no celtnēm kas aplenc un veido telpu
Ar sienām (pat ārā neļauj atvilkt elpu)
No zemiem mākoņiem, kas kā griesti spiež pie zemes
Ķibelēm, kas bieži ir kā rokas bremzes
Tur visiem līdzīgi strēmi
Sarunu tēmas
Izejamās drēbes
Ziemā - slēpes
Vai ar pultīm pilns klēpis
Tas viss vērpjas un vērpjas pa dzīvi
Bet es izraujos ārā no tā un esmu brīvs

[Hook]
Parasti pārdomu saraksti
Tie ir parasti pārdomu saraksti
Kas kraujās kaudzē pat tagad
Kad esmu sajuties svabadi (x4)