Esmu tāds

[Intro]
Jā... kādu dienu es satiku savu bijušo kolēģi (hm... jā)
Ar kuru agrāk kopā koncertējām, mums bija kopīgi mēģi (...bija gan, bija...)
Un tad viņš mani aicināja savā projektā (A, kas bija tālāk?)
Nu mēs sākām runāt
Un viņš sāka stāstīt par to kādai jābūt dziesmai -
Prastai, praktiskai, cik vien var latviskai (LV... he... he...)
Pieeja būs klasiska, tāpat kā jums -
Mans pants, tavs pants, piedziedājums (Nu tu tač zini)
Un es sāku domāt, ko tad īsti nozīmē hip-hops man?
...hmm, hmm...

[Verse 1]
Par to var sarakstīt albumu un vēl nebūs gana
Kamēr nesapratīs mani, par šo tēmu močīšu
Kā narķis uz lēnā uz šīs tēmas torčīšu
Jo reti kurš saprast spēs
Ka tu vari man nedot ēst
Tik ļauj man sacerēt, rakstīt, dzēst...
Un atkal rakstīt
Ar pirkstu bungmašīnā bakstīt
Līdz uzmetās tulznas. Un tas nav traks mīts
Ka dzīvesveids šis ir tagad manas dzīves jēga
Kura savukāŗt dod spēku - rakstīt dziesmas kā sēklu
Albumiem kā augļiem, kuri ir sākums saukļiem
Tādiem kā "YO". Tad tie aizceļo līdz laukiem
Un kad atnāk atpakaļ vairs neder cilvēkiem smalkiem
To izdzirdot tiem ir kā ar sirpi pa pautiem...
Te es paskaidrošu mazliet šo lietu -
Tajā projektā šim pantam bija īstā vieta
Pagāja mēnesis ar pusi un tikai tad šie izlēma
Ka pantu šo no dziesmas tās vajadzētu izņemt
Jo baigi rupji skanot tas "ar sirpi pa pautiem"
Viņi piedāvā man nomainīt "pautus" pret "plauktiem"
Es atteicos, protams, pateicos, bet - nē
Ja tu mana domas nerespektē, tad kāpēc
Man vajadzētu tur būt?
Es teicu to, ko jūtu!
Un par savu teikto es nešaubos ne minūti
Zini, es netaisos palikt stīvi samāksloti pozitīvs
Tikai tāpēc, ka to prasa dziesma
Es esmu brīvi
Domājošs, ne pārāk spožs
Tēls Latvijas skatuvei
To es apzinos, tā, ka aizej

[Hook]
Tu tak' zini, ka esmu tāds
Skaļi bļauju visu, kas man ir aiz ādas -
Dzīvot mācu
Tu tak' zini, kas esmu tāds
Kā sniegs uz galvas bladāc
Tiklīdz, kā tu huiņu sāc. (x2)

[Verse 2]
Es ar vārdien nemētājos, es ar tiem spārdu
Tādus kā to čubriku ar tumšu kazbārdu
Kurš tipa arī repo un sauc sevi manā vārdā
Kas, tu pieteicies tur strādāt
Parodista kārtā, ko?
Ar vārdu krājumu labi ja ābeces līmenī
Kārtējais ar mērķi pa tukšo ekrānā paspīdināt savu ģīmetni
Par to daudzi tiek nicināti
Nav jau problēmu, lai jau bubina, lai jau vicinās
Bet tu taču varēji savam ģīmim
Izdomāt citu pseidonīmu
Un tad nebūtu šīs rīmes
Bet tu taču varēji izlīst ar kaut ko jaunu
Nevis darīt pakaļ citiem tā kā barā auns
Man tavā vietā reāli būtu jauns
Iedomājies, tagad parādās vēl viens Raimonds Pauls
Arī spēlē klavieres un tāpatās sevi sauc
Tad visi sašutumā bļautu: "Vo' tas jau ir par daudz!"
Vairāk nekā par daudz, jo tagad mani ar to klaunu jauc
A man ar viņu pilnīgi nekā kopīga nav
(un nav bijis) Saproti, ko es saku?
Tu ej pa manis iestaigātu taku
Tā var iekrist kādā bedrē, kuru aiz sevis raku
Jā mans ir un paliek mans
Ja tu sadomā kaut ko mainīt, te ir gatavs variants
Kā būt teiksim tāds? ...Aaaa....
Jā, man patīk kā tas skan

[Hook]
Tu tak' zini, ka esmu tāds
Skaļi bļauju visu, kas man ir aiz ādas -
Dzīvot mācu
Tu tak' zini, kas esmu tāds
Kā sniegs uz galvas bladāc
Tiklīdz, kā tu huiņu sāc (x4)

[Outro]
Tu ej pie mikrofona. Sāc!
Eu, klausies, tev ir kāds draugs?
Jā!
Kā viņu sauc?
Gustavs viņu sauc, draugu tam ir daudz
Pilns grāmatu plaukts
Ar dzejām, ko viņš pats sev prātā jauc
Nevajag? Par ko?
Turies!