Tik zeltā un samtā

Tik zeltā un samtā
Un galma dāmas vienaldzīgā mierā
Bet tavā prātā tavs donžuāns
Ir tavs pašapmāns

Pie tavām kājām pērles kā sniegs
Bet tev ar to vien nepietiek
Tu esi kā dārzs, bet es dārznieka sirds
Madam, jūsu prātā nav nekā dēļ kā mirt

Tu nenojaut, tu nezini kā

Ir jāzin', ir jāredz, es neesmu vainīgs
Jo tev bail no laimes
Pēc kariem, pēc lietiem tavā karaļvalstī
Nav neviena dzīvā

Un atkal kāds dodas uz divkauju brīvs
Un atkal kāds pārmet, kāds miris, kāds dzīvs
Tu esi kā dārzs, bet es dārznieka sirds
Madam, jūsu prātā nav nekā dēļ kā mirt

Tu nenojaut, tu nezini kā