Mēs degam

Pilns debess jums baltiem smiekliem
Bet bez mums
Un kā būtu tad, ja nepajautā
Un kā būtu tad, ja saprastos

Tā vienkāršāk, varbūt patiesāk
Un tālāk labāk nezināt un kur
Kur jābūt tad, kad apmaldīsies
Un kam gan tas rūp

Un smejies man līdz, jo tikai vienreiz aust rīts
Pilns baiļu un tik īsts
Un skrienam tam līdz, jo tikai vienreiz var skriet
Tā pa īstam pirms saule riet

Tur tālāk kāds ir, kāds pirms mums jau to zin
Un redzi pa labi no mums
Tik balts nogurums un blakus kāds mirst
Jo dzīvot ir nezināt
Kā būtu savādāk, labāk nejautāt, ejam tālāk un lai
Lai ar mēs degam baltām liesmām
Bez spēka mēs tomēr vēl ejam

Un smejies man līdz, jo tikai vienreiz aust rīts
Pilns baiļu un tik īsts
Un skrienam tam līdz, jo tikai vienreiz var skriet
Tā pa īstam pirms saule riet

Ar baltām, ar liesmām pa īstam mēs degam