Tik neparasti ir redzēt miljardiem cilvēku
Kas slēpjas zem saviem jumtiem
Kad kaut kur līst un varbūt mazliet drošāk
Un varbūt mazliet dīvaināk
Kā parasti es uzvedos, tas tikai tāpēc
Ka mazliet baidos, es neesmu ķeizars
Neesmu miljonārs, es varu tikai mazliet tevi sasildīt
Kad mūsu drēbes viscaur izmirks
La, la, la, tas ir kā nopirkt dzīvi
Tik neparasti brīvi
La, la, la, un lai gan esmu muļķis
Tad vismaz par augstu cenu gan
Mums pieder lietus, pieder okeāns un tukšas ielas
Kā Noass es vedu tevi uz mājām
Lai glābtu no plūdiem un slapjām kājām
Un kad mums pietrūks spēka, mēs sēdēsim
Zem parka kokiem un nebaidies, mums būs tik silti
Kā tūkstošiem, tūkstošiem kamīnu kuras
La, la, la, tas ir kā nopirkt dzīvi
Tik neparasti brīvi
La, la, la, un lai gan esmu muļķis
Tad vismaz par augstu cenu gan
Aiz aizelpotiem logiem sēž miljards
Pie tējas un televizoriem
Un tērgā par to kā agrāk bijis
Simts gadus uz zemes, ka tā nav lijis
Simts gadu jau uz zemes tā nav lijis
Uz zemes tā nav bijis simts gadus jau
Tā nav lijis was written by Mārtiņš Freimanis.