Ar Dievu, Otello!

Nekad nekas tāpat nepāriet pāri
Simtiem domu un vēlmju mūs notur pie zemes
Un līdz pasaules centram mums šķiet pārāk tālu
Bet ceļot uz zvaigznēm mums šķiet pārāk naivi

Ar zeltītu kroni galvā mēs skaldām un valdām
Ar dievu, Otello, mums jāiet
Lai pārdotu sevi verdzībā sapnim par laimi, tu neesi vainīgs
Tu piekrāpts un nodots, un mums ar to jādzīvo tālāk
Un miljardiem reižu līdz nāvei ir mīlēts bez spēka
Un kāda tam jēga

Mums bail, bet mēs ticam troļļiem un alām
Mums bail, bet mēs tvīkstam pēc vientuļām salām
Mēs sludinām dienu, kad viss jau būs garām
Un, lai mirt būtu skaisti, mēs dodamies karā

Ar zeltītu kroni galvā mēs skaldām un valdām
Ar dievu, Otello, mums jāiet
Lai pārdotu sevi verdzībā sapnim par laimi, tu neesi vainīgs
Tu piekrāpts un nodots, un mums ar to jādzīvo tālāk
Un miljardiem reižu līdz nāvei ir mīlēts bez spēka
Un kāda tam jēga

Ar zeltītu kroni galvā mēs skaldām un valdām
Ar dievu, Otello, mums jāiet
Lai pārdotu sevi verdzībā sapnim par laimi, tu neesi vainīgs
Tu piekrāpts un nodots, un mums ar to jādzīvo tālāk
Un miljardiem reižu līdz nāvei ir mīlēts bez spēka
Un kāda tam jēga
Un kāda tam jēga
Un kāda tam jēga