Ir dienas manas tādas, ne īsti manas, nekādas
Un visi tikai smaida un pastardienu gaida
Bet, kad pienāk vakars, un vairāk nav neviena
Man gribas visus sūtīt saulespuķes lasīt
Un ne pa jokam, tikai nebrīnies
Arī man ir sirds kā mirstīgiem
Sirds kā sirds no miesas un asinīm
Tikai man ar to vien nepietiek
Bezrūpīgos smieklos, ša la la
Pavadītas dienas, ša la la
Bezmērķīgi raibas, ša la la
Izkrāsotas ielas, ša la la
Un ne jau tikai tāpēc, ša la la
Ka man ir bail no miera, ša la la
Es gribu būt kā siena, ša la la
Pret kuru atsist pieri, ša la la
Es cenšos atrast vārdus klusumā
Starp meliem un starp nemanāmo atrast pamanāmo
Un, ja kādreiz glābiņš lielgabala lādiņš
Galvenais ir tālāk tikt līdz pašam galam
Un ne pa jokam, tikai nebrīnies
Arī man ir sirds kā mirstīgiem
Sirds kā sirds no miesas un asinīm
Tikai man ar to vien nepietiek
Bezrūpīgos smieklos, ša la la
Pavadītas dienas, ša la la
Bezmērķīgi raibas, ša la la
Izkrāsotas ielas, ša la la
Un ne jau tikai tāpēc, ša la la
Ka man ir bail no miera, ša la la
Es gribu būt kā siena, ša la la
Pret kuru atsist pieri, ša la la
Bezrūpīgos smieklos, ša la la
Pavadītas dienas, ša la la
Bezmērķīgi raibas, ša la la
Izkrāsotas ielas, ša la la
Un ne jau tikai tāpēc, ša la la
Ka man ir bail no miera, ša la la
Es gribu būt kā siena, ša la la
Pret kuru atsist pieri, ša la la
Arī man ir sirds (ša la la) was written by Mārtiņš Freimanis.