Viss vienos ziedos

Ir atkal baltas pamales, nav vērts tos ziedus skaitīt
Šos lielos klēpjus nesu es, pie tavām kājām kaisīt
Tik baltas jūtas manī mīt, vien tev es gribu ziedēt
Lai ziedlapiņas pāri krīt, un vienai tev lai pieder

Jo mīlestība nebeidzas, kā katru rītu rasa tā
Tā pārtop ziedos, vasarās, un ziedu acīs asaras
Mīlestība nebeidzas, mīlestība nebeidzas kā vasara

Par mīlestību nerunā, tie ziedi kurus redzi
Ar balto jūtu paklāju kā zemi tevi sedzu
Viss vienos ziedos saplaucis, virs pļavām bites žūžo
Šī mīlestības siltuma mums pietiks visam mūžam