Mana piedzimšana

Tai vakarā, kad ēnas ris pār zemi tumši zilas
Mans tēvs ir mani izcirtis no zaļas bērza šķilas
Un tēvs ir laikam bijis traks, no ziedu skurbā tvana
Jo zemes reibums salds un smags man atkal ausīs zvana

Bet uz tā kalna, vēl līdz šim, es allaž esmu skrējis
Kur bērza līkstu šūpulim, man tēvs ir izmeklējis
Un var jau būt man pārmetīs, tik daudz par bērziem dziedu
Bet nezinu uz zemes šīs vēl otru tādu vietu

Jo tēvs ir laikam bijis traks, no ziedu skurbā tvana
Kā zemes reibums salds un smags bij' mana piedzimšana

Bet uz tā klana, vēl līdz šim, es allaž esmu skrējis
Kur bērza līkstu šūpulim, man tēvs ir izmeklējis