Pilsētā N

Tu man piedod, ka rakstu tik vēlu
Nozied pļavas, jau sastindzis gaiss
Lēni plīvo, jau iesirmos matos
Sārta bante, tik skaista kā samts

Kā Tev klājas, kam tagad Tu smaidi
Kam rītus, kam labdienas teic
Vai aizvienu, kad ceriņi ziedos
Tavi spārni apvāršņus sveic

Es Tevi lūdzu, lai paliec ilgāk
Bet tu smējies, ar Dievu, mans draugs
Zibens nespers vairs otrreiz tai vietā
Kur Tevī iemīlējos jauns

Raksti izbāl' kā ledus uz rūtīm
Kam vairs dziesmas, kam panti lai skan
Izkalst roze, uz Tavām krūtīm
Kaut kur tālu, pilsētā N

Tā nu ejam, mēs ikdienas steigā
Reizēm piemirstas, kur un kāpēc
Vēl jau plīvo, iesirmos matos
Sārta bante, tik skaista kā samts