Vēstule, ko nenosūtīt

Lietus lāses manā loga rūtī
Tavu vārdu uzzīmē
Nezinu, vai Tu to tagad jūti
Mana sirds ko pazaudē

Ir tik viegli rakstīt loga rūtī
Vārdi paši rokā krīt
Vēstuli, ko nekad nenosūtīt
Un kā lapas aizslaucīt

Atkal pienācis būs rudens
Kritīs lapas pēdējās
Un pie Tavām kājām vītīs
Tev pat nejaušot nekā

Mēs nekad vairs netiksimies
Nekad vairāk nebūs tā
Nekad vairāk nebūs tā

Paies mēneši un aizskries gadi
Sētnieks lapas aizslaucīs
Manu vēstuli Tu tomēr vari
Savā rūtī izlasīt