Mežazēni

[rolands če]
Kur tu maldies?
Kur tu maldies?
Kur tu maldies?
Ei, kur tu maldies? ugh

[rolands če]
Svaiga gaļa
Nakts atspulgā dzirdi to skaņu
Tad tu zini to, ka vilki dodas medīt, medīt
Panika, tas ir viss, ko ir nepieciešams ārā vilkt no tevīm, tevīm
Labāk ragi sūnās, un neredzēt to ārprātu vai mirstošu cerību
Dziļi sevī, dziļi, dziļi sevī

Tad ņem un laid vaļā, tā, lai plūst pāri malām
Tas līmenis ceļas, kad puikas purvu sāk bradāt
Gadus kluss, mute ciet, tikmēr durvis stāv vaļā
Visi lauki aizpildīti, bet es jūtu ka nāku klajā
Uz visiem simts, kamēr kontā nāk nulle
Laupa prātu, rokas, gaisā iet spontāni tā bumba
Mūsu klātbūtne bieži vien jums komandantstunda
Un, nedod dievs, parādi tā rolanda purnu
Mans kungs, nakts tumsa te ceļu rāda
Gals tālu, bet ik dienu radu rezultātu
Pārējais ir sekundāri, ne sekundi tu neguli, brāl
Jo kādam izdevīgs ir brīdis, kad tu nerunā
Ugh, sāc baronus krāt
Tikai neieved tad bankrotā prātu
Vietā, kur zeltītas patronas glāb, če un Kastro tad nāk
Pauri atvērt kā pandoras lādi, dzirdi? ugh

[piedziedājums]
Kad rīts pienāks, tad viss acīmredzamais pēkšņi būs mīts
Tavs ļaunākais murgs kļūs dzīvs
Kad redzēsi mūs visus uz strīpas, mērķi virzot uz tevīm, tevīm
Labāk ragi sunās un neredzēt to ārprātu vai mirstošu cerību
Dziļi, dziļi, dziļi, dziļi sevī, jo dziļi, dziļi sevī

Tas mērķis ir viens viens nulle
Gan ar pirmdienas seju, gan ar piektdienas mūli
Vienmēr gatavs, jo vienmēr tur var tev ietriekt dūri
Smagā pieredze visur apkārt, it kā vientieši trūktu, ugh
Kas ir tas, ko tu redzi?
Cel sevi augstāk kā aklos, kāpēc?
Ko tad saprotam mēs? gatavi karot
Uz mēles tu jūti asins garšu, bet sevi atrodi, kad bēdz?
Redzu, kā tie nāk, iet un mainas
Man prātā tam nav vietu vairs; nepieradināti
Mani partizāni, vari aizmirst par mani, brāl
Nemīžu no tiem gadiem, te ir svaigi antikvariāti
Pirmāmkārtām visas cerības uz sevi
Būsi vājš un mēs medīsim tevi

[pāreja]
Ugh, ugh, ugh… svaiga gaļa
Nakts atspulgā dzirdi to skaņu
Tad tu zini to, ka vilki dodas medīt, medīt?
Panika, tas ir viss, ko ir nepieciešams ārā vilkt no tevīm, tevīm?
Labāk ragi sūnās, un neredzēt to ārprātu vai mirstošu cerību
Dziļi, dziļi, dziļi, dziļi sevī–ī–ī–ī–j–j–a!

[antikvariāts]
Augu ziedu lapas acis nogurdina, ja
Traki noglumī
Sirdsapziņa tā kā smēķētāja zobi tīra
Jo tikai sojas gaļa nomedīta brokastīs
Mežā nav patruļas un nav soda kvītis
Meža sargi norakstīi, nomušīti
Tāpēc vientuļš sēžu un gaidu, kad mani nositīs
It kā redzu divreiz vairāk, jā, bet logi svīst
Hmmm, ja, kā mana doma slīd
Tā kā vilki pa mežu, kad vajag zobus trīt
Kad vajag žokli trīt, kad vajag košļenīti
Ā–ā, bļe, kā vajag košļenīti!
Un viltīgas lapsas mani nobesī
Kokaīnu, kaviāru, šampi, šampi
Es mokasīnos paviāns ar krampi, ja
Ar opiātu, aziātu mantu es tevi nositīšu
Es tevi nositīšu
Pidar, es tevi nositīšu
Manā sētā vīnogu dārzs, pēc tam ogu vīns
Tur aug arī zaļāki stādi, bet tā nav lopbarība, tu jau zini
Vienmēr rīklē nektārs līst, ka man
Vienmēr, bļe, deg tās rīmes, ka man
Vienmēr bākā extasy
Ka es traki bliežu, tā kā meskalīns

[piedziedājums]
Kad rīts pienāks, tad viss acīmredzamais pēkšņi būs mīts
Tavs ļaunākais murgs kļūs dzīvs
Kad redzēsi mūs visus uz strīpas, mērķi virzot uz tevīm, tevīm
Labāk ragi sunās un neredzēt to ārprātu vai mirstošu cerību
Dziļi, dziļi, dziļi, dziļi sevī, jo dziļi, dziļi sevī
Kad rīts pienāks, tad viss acīmredzamais pēkšņi būs mīts
Tavs ļaunākais murgs kļūs dzīvs
Kad redzēsi mūs visus uz strīpas, jo tie ir tie
Mežazēni, ugh, ja
Mežazēni, dzi-dzirdi!?
Tu atver acis un tu saki, ka tā nevar būt
Bet šeit esam bijuši vienmēr, tas nav deja vu

[antikvariāts]
BĻAĢ!