Mēs Pazudīsim Kopā

[ievads x6]
Viņi domā, ka es nobijos, nobijos
Viņi tā domā vēl aizvien, vēl aizvien

Jau kārtējo dienu tā pasaule griežas
Man liekas, esmu par daudz uz priekšu
Tik daudz aiz muguras, tik maz, kas gaida
Tik daudz, kas izzudis, tik maz man vajag, ugh
Mēs pazudīsim kopā
Lai nebūtu neviena, ko vainot
Tā pasaule šķelsies uz pusēm
Jo tik maz lietas, kas saista to
Pazaudēt visu skaisto
Atstāt sevī tikai dēmonus
Pārāk maz mēs zinam, pārāk daudz mums stāsta
Atgūta dvēsele, zaudēts prāts
Un mūsu sadragātie ideāli
Viss pie dirsas, galvenais, ka tikai vinnē, brāl
Paraugies uz mums tajā bildē, brāl
Tas labais nobeigums ir vēl tālu

Jo mēs esam pārāk augstu (viņi domā, ka es nobijos, nobijos)
Viņi tā domā vēl aizvien, vēl aizven
Viņi domā, ka es nobijos, nobijos
Viņi tā domā vēl aizvien, vēl aizvien
Jo mēs esam pārāk augstu (viņi domā, ka es nobijos, nobijos)
Viņi tā domā vēl aizvien, vēl aizven
Viņi domā, ka es nobijos, nobijos
Viņi tā domā vēl aizvien, vēl aizvien

[piedziedājums]
Mēs esam pārāk augstu
Nejūtam prieku, nejūtam bēdas
Nejūtam siltu, nejūtam aukstu
Nezinam, kā bija, kā būs
Tagad atrodi tādus kā mūs
Viņi domā, ka es nobijos, nobijos
Viņi tā domā vēl aizvien, vēl aizvien
Viņi domā, ka es nobijos, nobijos
Viņi tā domā vēl aizvien, vēl aizvien
Jo mēs esam pārāk augstu
Nejūtam prieku, nejūtam bēdas
Nejūtam siltu, nejūtam aukstu
Nezinam, kā bija, kā būs
Tagad atrodi tādus kā mūs
Paņem atrodi tādus, kā mūs tagad, jā, jā, tādus kā mūs tagad
Eu, paņem atrodi tādus kā mūs, ugh, jā

Piektais stāvs, jumta nav
Dulla galva, nulle šaubu
Seja akmenī, vari savu kultu kalt
Esi uzvarējis, paņem savu sūda balvu, jā
Mēs pazudīsim kopā…
Līdz paliks tikai tukšas ēkas, kam sabrukt
Jūsu ēnas, kuras pazūd
Neesi lēns, vari pagūt
Esam nezināmā vergi, ugh, bailes asinīs
Rēķini, kas vērts, jā, un ko tu papisīsi
Noliegt to visu, uz ko sabiedrība tiecas?
Bet absurdi būtu apgalvot, ka man tie visi riebjas
Tik baisi rēgi aiz smaida slēpti
Tik skaisti tērpi, cik tie maitas vērti?
Cik esi gatavs dot, lai kāds sargātu tevi?
Brīdī, kad viss pazūd, tumsa pārklāj zemi
Un tu saproti, ka var papist visu
Un ir kas spožāks par platīna disku
Pārāk daudz, kas runā, pārāk maz, kas stāsta
Sēžu viens, rokas plati, tajās papīra driskas
Un mūsu sadragātie ideāli
Viss pie dirsas, galvenais, ka tikai vinnē, bŗāl?
Paraugies uz mums tajā bildē, brāl
Tas labais nobeigums ir vēl tālu

[piedziedājums]
Jo mēs esam pārāk augstu
Nejūtam prieku, nejūtam bēdas
Nejūtam siltu, nejūtam aukstu
Nezinam, kā bija, kā būs
Tagad atrodi tādus kā mūs
Paņem atrodi tādus kā mūs tagad, eu
Paņem atrodi tādus kā mūs tagad, eu
Paņem atrodi tādus kā mūs tagad, ugh, ugh, jo…
Mēs esam pārāk augstu
Nejūtam prieku, nejūtam bēdas
Nejūtam siltu, nejūtam aukstu
Nezinam, kā bija, kā būs
Tagad atrodi tādus kā mūs
Paņem atrodi tādus, kā mūs tagad, jā, jā, tādus kā mūs tagad
Eu, paņem atrodi tādus kā mūs tagad, ugh, jā

(nobeigums 6x)
Viņi domā, ka es nobijos, nobijos
Viņi tā domā vēl aizvien, vēl aizvien