Dienas Beigas

[ievads]
Ugh… tu kaut vai sit mani nost
Šis ir hiphops, kurā vēl ir brīdis man dots
Ugh, dzirdi? tu kaut vai sit mani nost
Jo mēs daram to pa īstam, sapnis izsapņots, ugh
Rokas… Galvas… Augstu… Augstu… Ugh… če…

Piektdienas vakara spožās gaismas, nolaižas aizkars
Kad tiesneši savāc ripas, aptur spēli, noraida aizsargus
Pilsēta gaida to nakts dzīvi; stāvu lejā, gaidu viņu
Solījām viens otram šonakt neskaitīt tos aitu barus
Šķērsielā džeki vilkt pa parikām steidz
Nekādu krustojumu, bet skatieni šaudas pa labi, pa kreisi
Bet droši pabeidz; kā reiz klāt ir nakamais brīdis
Viņa man piezogas, satver aiz rokas, saka: ”nāc tagad līdzi”
Kopā ceļosim, jā, tam domātas naktīs ir ielas
Nekādu noslēpumu, bet pietiek vien, ka darīsim lietas
Jā mēs darīsim lietas, ārpus telpas ārdīsim sienas
Bez laika robežām, tik uzdevums ir palicis viens
Stāvu palicis viens, kad viņa liek gaidīt man piecas minūtes
Jūtos nedaudz absurdi, ķipa, ”palīdzi man, dievs!”, ak, dievs
Mākoņu laivas prom peld
Augšā lode no zelta; pirms tu aizej, ai, ko tur, pie velna!
Ai, ko tur, pie velna, velna
Tikai saki man, saki man
Hei, tu tikai saki man…

[piedziedājums]
Kādas plāno tu dienas beigas?
To pavadīsim mierīgā garā bez liekas steigas
Atkārto to vienu reizi
Mēs to atkārtosim ne vienu vien reizi
Tāpēc uzpildi vienu glāzi, uztin vienu kāsi
Lai tā dziesma sākas par visiem tiem, kas piedurās
Par visiem tiem kas piedurās

[pāreja]
Viņa atgriezās un teica: ”ejam iestafot”
Es viņai saku: ”aha, vai zini, kur iet ar to?”
Viņa man saka: ”man ir autiņš, ejam tagad uz to”
Es viņai saku, saku…

Uzliec to manu sūdu, ugh! lai visi bari jūt
Labi jūt pat tad, kad uz mēles nav garša rūgta
Abi kopā dosimies mēs tur, kur nav’a būts
Rokas abas uz stūres, gaismas spīd, tačka rūc
Garām rītiem, kur sev soli bagātību kalnus
Mazie sapnīši sakrāti jau ārkārtīgi daudz
Garām dienas vidum, kur asprātīgs un jautrs
Stāstīsi draugiem par to, kā apkāsīsi draugus
Garām pēcpusdienām, kad krāmēsi ratos algu
Iegūsi pa rokai un kājai, bet pretī atdosi galvu
Garām vakariem, kur komentēsi tu manus soļus
Bet dienas beigās, šķiet, ne man tas sliktu galu dos
Visu dienu var melot man, melot sev
Bet kuras būs acis, kas dienas beigās vēros tevi?
Vērojot to, cik tālu esam tikuši
Nedaudz uzķērušies, paši ēsmas likuši, jā, jā
Un tas ir āķis lūpā, kad dzirdi
Svešu zvanu savā trubā, svešu balsi savā klubā, aha
Viss ir tā, kā tam jābūt, un mēs abi
Dodamies tur iekšā, tik pirms tam ļauj uzvlikt manas
Saulesbrilles naktīs, naktīs
Manas saulesbrilles naktīs, naktīs
Jā, tās ir manas saulesbrilles naktīs, naktīs
Manas saulesbrilles naktīs, naktīs? jā, tikai naktīs
Naktīs…
Jā, tikai naktīs…
Tikai naktīs…
Tu tikai saki man…

[piedziedājums]
Kādas plāno tu dienas beigas?
To pavadīsim mierīgā garā bez liekas steigas
Atkārto to vienu reizi
Mēs to atkārtosim ne vienu vien reizi
Tāpēc uzpildi vienu glāzi, uztin vienu kāsi
Lai tā dziesma sākas par visiem tiem, kas piedurās
Par visiem tiem kas piedurās

Hei–i–i, par tiem kas piedurās, piedurās
Atkārto to vienu reizi
Mēs to atkārtosim ne vienu vien reizi, vienu reizi
Atkārto to vienu reizi
Mēs to atkārtosim ne vienu vien reizi
Atkārto to vienu reizi
Mēs to atkārtosim ne vienu vien reizi, vienu reizi
Atkārto to vienu reizi…
Un saki, kādas plāno tu dienas beigas?
To pavadīsim mierīga garā bez liekas steigas
Atkārto to vienu reizi
Mēs to atkārtosim ne vienu vien reizi
Tāpēc uzpildi vienu glāzi, uztin vienu kāsi
Lai tā dziesma sākas par visiem tiem, kas piedura–a–ā–ā–ā–ās…