Kad nekas nav palicis Tevī

Pa septiņiem vārtiem var ienākt
Var ienākt cilvēkā prieks
Kas zin, varbūt brīdis tāds pienāks
Kad tavs prieks būs tev ienaidnieks

Kad nekas nav palicis tevī
Tad paliks vairs tikai prieks
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis
Tas prieks, kas tavs ienaidnieks

Kad nekas nav palicis tevī
Tad paliks vairs tikai prieks
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis
Tas prieks, kas tavs ienaidnieks

Tu tam netici, grūti tev saprast
Ka reizēm var būt arī tā
Kad ar sevi tik ļoti ir aprasts
Ka tu smejies no itin nekā

Kad tu esi ne nabags, ne bagāts
Un nezini – laimīgs vai nē
Tad tu smejies, jo tā laikam labāk
Nekā vaimanāt nelaimē