Kad es tev pēkšņi ienācu prātā
Un stāvēju durvīs mēms un kluss
Es redzēju saulē balinātus
Un svaigi klātus palagus
Tie mani negaida, tu rādi
Bet ienācis esmu tik un tā
Pats redzu, ka tu gaidi kādu
Pats redzu, ka nelaikā
Tu mani izmet no prāta
Es aizeju prom, tev drusku žēl
Gan jau atkal, garām ejot
Es tev ienākšu prātā citureiz
Un stāvēju es mēms un kluss
Tev drusku žēl, tavs skatiens mulss
Kad es tev pēkšņi ienācu prātā was written by Māra Zālīte.