Ielu spuldzei

Dzeltenā lampa, kam stāvi uz stūra
Dienu un nakti kā mūžīgā vakts
Nomalē baigā, kur dzīve tik sūra
Apspīdot sejas dziļdrūmas kā nakts?

Aizsedzi gaismu sev, izdziesti lēnām
Izdziesti dziļi kā mirušā skats
Ak, lai tās sejas, kas pārklātas ēnām
Neredz un nejūt, cik baigs viņu skats

Tu viņu sāpēm un ciešanām lielām
Esi tik atspīdums paviršs un lieks
Sen tava vieta uz greznajām ielām
Ielām, kur valda tik tukšums un prieks

Lai viņi izbēgtu visi, visi tās baismas
Dienu un nakti, kas pretim tiem ņirdz
Vajag tiem savādas, brīnišķas gaismas
Gaismas, kas izplūst kā mīla no sirds