Viesības viesnīcā

[Intro]
Nē nu man patīk

[verse]
Būdams mazs kad trakot vēl gribas
Biežs viesis biju Nākotnē — tā bija Šķibes
Vieta tāda, kur mani vecvecāki dzīvo jau kopš kāda 70'tā gada

Tur varēja pilnīgi aizmirst par trakulībām
Bet es biju viltīgs ar ziņkāres atkarību
Neviens neliedza rakties pa vectēva skapi
A tur senlietas, ak Dies un kaudze lapu

Iespējams tā bija dzeja, lasīt vēl tad nemācēju
Tā, ka maz tās interesēja
Vairāk izmainījās seja, kad pamanīju Kubas cigārus
Eii, a man tad bija, varbūt četri vai pieci

Tā, ka pat atrasties tiem blakus bija liegts
Pēkšņi paverās durvis, ienāca tētis
Rokās tam kurvis, teica transportēs
Uz Rīgu mani, jo šodien tak ir vecgada vakars

Es tā padomāju, nu dien, pamatots sakars
Prieki tādi it kā tūlīt noies, jo pēc Rīgas es tiešām biju noilgojies

[hook]
Viesībās vari atpūsties, ja esi viesis
Ja būsi pārāk biežs, tad arī tevi sies
Pie darbiem un ries, neaiztiec nažus
A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst

A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst
A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst
A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst
Un pa šķīvim pašķīst, un pa šķīvim pašķīst

[verse]
Svētki ilga vienu dienu un jau nākamā
Es biju atpakaļ, tur pat kur dziesmas sākumā
Blenzu pa logu, lai sāpe nežņaudz
Bēdīgāks es biju togad tikai kad Brežņevs, galda piederumu nolika

Tā man teica, acis bolīja, kad uzspīdēja veiksme
Jau pēc nedēļas atkal ceļā uz Rīgu
Kā uz adatām sēdēju nomierīgs
Nu kā tas var būt, vēl viens jaunais gads?

Mošk kāda kļūda vai kalendārs vecs
Tāds kā izmisis vāros un izprast kāroju
Kas tad tie tagad nāk pāros?
Šodien rēka, viss bija baigi vienkārši

Pirmie bija Ziemassvētki, bet tā laika iekārta
Spieda svinēt tos patiesi klusu
Un man šķiet šo var minēt kā vienu plusu
Starp tām auzām un visiem mīnusiem, te ņemam pauzi lai glāzēs vīnus lietu

Ja es nešauju greizi, klusāku svētku man nav bijis ne reizes

[hook]
Viesībās vari atpūsties, ja esi viesis
Ja būsi pārāk biežs, tad arī tevi sies
Pie darbiem un ries, neaiztiec nažus
A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst

A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst
A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst
A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst
Un pa šķīvim pašķīst, un pa šķīvim pašķīst

[verse]
Tās dzimenes ar ģimeni
Kur prieka asaras bira kā no radziņa ķimenes
Un ne tikai, es zinu cik vajag
[Biku?] lai parādās pirmā stikla plaisa

Ne pārāk daudz, viens vārds un krīt āra trauki
Atmosfēras varen jaukas vietā kara lauks
Eu, tā nebija plānots
Plāno vai neplāno, svētki tad ir jānosvin

Raksturīgi [?] visi pēdējā brīdī
Mūžīgie strīdi, kas vēlāk pašus smīdina
Steigā paniko un beigās saniknoti
Var būdams neitrāls, nedarot pat da neko

Izeja, viesnīca un tur viesmīļi
Un tu tāds ieslīdi nagos [?]
Ne tu iesprindzis, nedz arī iesvīdis
Tikko gaisma iespīd, pazust tiesīgs

Dievs zin, tieši kuras rakstura iezīmes
Es ar biezeni vai pienu esmu iezīdis
Bet rekur kavējam, pat uz savējām viesībām
It kā nepietiek ar to vēl, bez tiesībām

[hook]
Atpūsties, jo esmu viesis
Ja būšu pārāk biežs, zinu mani sies
Pie darbiem un ries, neaiztiec nažus
A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst

A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst
A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst
A tur pa kašķim un pa šķīvim pašķīst
Un pa šķīvim pašķīst, un pa šķīvim pašķīst