Vecās lentas

[1. pants – Melikols]
Mājās katru dienu skandāli un tas man izbesī
Akustiku skaļāk, lai es dzirdu Run-DMC
Galvu augšā, velku kājās savas tenisa čības
Un vienalga kaut vai sānos tām bija deviņas svītras
No humpalām Original Levisa džīnas
Un vēl rūtains krekls kā autoservisa vīram
Tajā laikā tādā veidā ģērbās tikai pahalas
Uz galvas nēsāt toreiz modē vēl bija panamas
Plus bandanas, kad abus galus sasien uz priekšu
Un, ja satiec draugus, bieži tu paliec uz ielas
Kādā bodē nosper šņabi, kad kasiere griežas
Uz ledusskapja pusi, lai no tā pasniegtu pienu
Lai cik banāli neskan, bet jutu patiesu prieku
Katrā no tām visām naktīm, kad es patriecu miegu
Kad par sēdvietām mēs izmantojām sasietu sienu
Kamēr ziema atnākot uz zemes sazieda sniegu
Tad tas brīdis bija klāt, kad jādodas vien skolā
Sēdi skolas solā, bet man kārojās iet projām
Jo uz manīm skolotāja kā uz izbāzni skatās
Zaļacains tīnis sēž mēli izkāris badā
Tad vēl dzirdi replikas par manu mūzikas gaumi
Izsper joku, man tak nelien šaurās ūziņās pauti
Acis sarkanas un vienmēr piepildīts ar naidu
Glāba kasešu pleijeris, tas ierakstīja smaidu

[Piedz. x2 – Melikols]
Jau no tīņu gadiem draugi pie viena galda
Par to, kas nākotnē būs, mums bija vienalga
Mēs dzīvojām, kā gribam, un baudījām dzīvi
Un dziļi sirdī paliksim pat pēc laulībām brīvi

[2. pants – Eliots]
Skolas ekskursijas, toniks, pastētes maizītes
Rokās zīmulis, ar ko Onyx kasetes aiztīt
Atpakaļ līdz startam pirms pleijerī likšanas
Pirmais alkohols, cīgas, pirmās nepatikšanas
Izskats kā krišnam, driščs platās biksēs
Kuram krosenes izskatās kā izraktas no miskastes
Lisa galva, maika tālu iznāk zem virsjakas
Tā domāšana toreiz bija vēl tizlāka kā izskats
Pieci lakati zem kepona, vakari uz betona
Jumti, likās – tam visam ir kāds sakars ar geto
Dumji sapņi par to, kā būtu repot un
Nesapratu, ka es tak nemaz neprotu
Naivi gribējās būt stāram kā Fredro
Bet studijas ieraksts toreiz likās vēl tālāks kā Eiropa
Nebija ne Maksimas, ne Rimi, ne Iki, ne Mego
Nebija interneta arī, bija tikai Interpegro
Mēs fantazējām iemīļoto reperu bio
Pētot albumu vāciņus, sēžot trepēs, ibio
Kasetes gāja no rokas rokā kā dvuļas
Tagad tu vari dabūt visu tikai klikšķinot truli
Saārdīts fords, lika riepām parādīt kordus
Es brīnos, ka tas nebija ceļš no garāžas uz morgu
Tai lamatai tak vispār nebija bremžu kā tādu
Neviens vēl neticēja, ka pastāv tāda lieta kā nāve

[Piedz. x2 – Melikols]
Jau no tīņu gadiem draugi pie viena galda
Par to, kas nākotnē būs, mums bija vienalga
Mēs dzīvojām, kā gribam, un baudījām dzīvi
Un dziļi sirdī paliksim pat pēc laulībām brīvi