Bezmiegs

[1.pants: Eliots]
Bļat, kā tās aptiekā pirktās, tā pat aizliegtās vielas
Spētu ātri panākt to, ka es aizmiegu viegli
Kad apziņa ir nemierīga, un aiztieku tieši, tos atvarus zemapziņā
No kā vairies bieži, kur slīkstot baidies kliegt, jo tad var aiziet ciet
Kur pilns ar tēliem no pagātnes, un rēgiem, kas vajā
Kur kā smagums guļās slikto soļu pēdas un parādi
Bildes ar bērniem, kas badā un tēviem, kas karā
Pārdomas, par to cik bezjēdzīga ir planēta
Par to, ka mēs esam bezspēcīgi kā amēbas
Esmu tikai parazīts, man ir vēlmes vajadzības
Vajag tikai repu un dzērienu, seksu bez bērniem
Kaut ko bišķi uzpīpēt, kad rakstu tekstu un ēdienu
Kamēr esmu viens un brīvs tikmēr varu labāk rīmēt
Tomēr būtu jauki ielaist saules staru savā dzīvē
Es neesmu izvēlīgs, man patīk arī blondīnes
Bet dēļ brūnacainām tumšmatēm es uzvedos kā zombijs
Dēļ tādām kā tā viеna ar ko iepazinu vakar
Vienpadsmitos vakarā tai pārtijā pie pacana
Es neesmu tas kurš dēļ siеvietes ies pazaudēt prātu
Bet vismaz atņemt man miegu, gan tās padauzas māk
Bezmiegs reizēm var būt pat saldāks par sapni
Ja tev prasās, lai iztīra plauktus, galvā tas skapis
Vienmēr tur ir pārāk daudz hlama

[piedziedājums: Skutelis, Eliots]
Pārāk daudz sūdu mūsu galvās
Pārāk daudz dūmu mūsu plaušās
Pārāk daudz dūžu mūsu plaukstās
Bezmiega naktīs cenšos sev sniegt atbildes
Kuru turēt vēl piedurknē un kuru grūst galdā

Pārāk daudz sūdu mūsu galvās
Pārāk daudz dūmu mūsu plaušās
Pārāk daudz dūžu mūsu plaukstās
Bezmiega naktīs cenšos sev sniegt atbildes
Kuru turēt vēl piedurknē un kuru grūst galdā

[2.pants: Skutelis]
Manā sētā daudz indes, kā karantīnu telpās
Naktīs kā uz delnas, skan parazītu elpas
Izmisuma elsas zem “PKI” logiem
Bet es zinu, ka uz priekšu, tak nepatīt šodienu
It kā bezjēdzīga pasaule un bezjēdzīgi ļaudis
Vēl bezjēdzīgāk, bezjēdzībai, bezjēdzīgi ļauties
“Pull in” spēks, laikam bezcerīgi kauties
Ja dos iespēju vismaz mēģināšu, paldies
No sevi neaizbēgt, bet es ļoti cenšos
Neskatoties nākotnē, kas var notikt blenžot
Kauliņi mesti, bet bail, ka aizies ciet prāts
Nav naida, nav bailes, it kā Dievs klāt
Manas piektdienas melnākas nekā Robinsonam
Ļauties netikumam, to es protu godam
Apnicīgi, kā tie, kas jautā palīdzību
Jautājums ir sarežģīts, ņemšu zāles palīdzību

[piedziedājums: Skutelis, Eliots]
Pārāk daudz sūdu mūsu galvās
Pārāk daudz dūmu mūsu plaušās
Pārāk daudz dūžu mūsu plaukstās
Bezmiega naktīs cenšos sev sniegt atbildes
Kuru turēt vēl piedurknē un kuru grūst galdā

Pārāk daudz sūdu mūsu galvās
Pārāk daudz dūmu mūsu plaušās
Pārāk daudz dūžu mūsu plaukstās
Bezmiega naktīs cenšos sev sniegt atbildes
Kuru turēt vēl piedurknē un kuru grūst galdā

[3.pants: Eliots]
Man reps ir asiņaini skaists, kā čigānu mīla
Ārpus kontroles, kā trakas pirātu dzīres
Esmu tas čalis, dzimis, zem tirāna zīmes
Ne tik izskatīgs kā tu, toties slimāks uz bīta
Dziļāk liriski un stila ziņā citādas rīmes
Es tev būšu dubult’ problēma, kā siāmas dvīņi
Mūžīgs stress un naudu trūkst kā ģitāru stīgas
Tāpēc mēs mēdzam savus prātus šmigāt pa dzīvi
Kā manas nelaimīgās kaimiņienes Ināras vīrs
Cīgu vietā bieži džointi, nevis cigāru un pīpes
Naktī cikādes sīc, guļam rajons krāc
Tikai lombardu un laimētavu izkārtnes spīd
Es esmu nomodā, kamēr atnāk izvārdzis rīts
Es visu nakti rakstīju, ķidāju uz bīta
Šitos vārdus kurus dzirdēsi, tad kad iznāks šis hīts
Es tagad pabeidzu pīpēt un lienu migā bez cīgas