Iztīri Elpceļus

[Intro]
Trūkst elpas
Vajadzīga operatīva iejaukšanās
Nepieciešama palīdzība
Abscessus paratonsilaris
Nāciet kabinetā
Es te atbildu par visu un manās funkcijās...
Baidos, ka jūs gribat uzņemties Dieva, tā Kunga funkcijas

[1. pants: Eliots]
Viss būs tāpatās, mans rīmes vēl joprojām plūst kā Bakāls
Pāri malām, sūcot alus bārā, putas ūsās sakrājas
Zaļām sūnām jūtas atklāts, guļ kā rūņakmeņi Jukatanā
Mūžameža saknes apēd to, kas mūsu sirdī glabāts

Kādas arī būtu krīzes, vienmēr būšu pilnīgs fanāts
Viltīgs savās rīmju shēmās, gatavs tēmām pildīt granātas
Orģinālas, vilnī savā, viens viens viens, ķer hanteli
Kas? –PKI; Kā? –Nāvējoši; Kam? –Tev

Flovs un rīmes karstākas nekā termofors zem virsjakas
Metaforas ir trakas, metanols un sirdsdrapes
Rīmēs muļas čum un mudž kā Pentagonā ķirzakas
Reptiliāņi raksta tavam nekrologam virsrakstu

Nitroglicerīna stabs, rīmēs ticamības maz
Toties nogāž tevi no kātiem kā tīrs vikodīna grams
Prikolīgas dabas čalis brīvsolī ar tavu šmaru
Pietiks gaidīt īsto brīdi, tātad laiks ir tagad, čali

Un kad rakstu, brīžiem nejūtos vairs dеpresīvi
Un kad lasu šito miķī, galvā rodas efedrīns
Maziе reperīši nesaprot, šie domā, ka es zīmējos
Šie nevar iedomāties kaifu, kāds man rodas rīmējot

Rajončika čalis, kedas, pončiki un alus
Mana končika gals spīd, tur kur dončikus dala
Rokā alus banka, kājās naiki, koķetē ar drupačiņām [?]
Divpadsmitos naktī vari mani noķert sutačņikā

[Piedziedājums: Eliots]
Sirds sitās
Roka tver pēc cigaretes, ievelc elpu dziļāk
Seja paliek smokot violeta, krūts cilājas
Priekšā vēl ir kilometri, aizmugurē virāžas
Tālāk dodies uzmanīgi, it kā būtu šmigā
Roka tver pēc cigaretes, ievelc elpu dziļāk
Seja paliek smokot violeta, krūts cilājas
Priekšā vēl ir kilometri, aizmugurē virāžas
Tālāk dodies uzmanīgi, it kā būtu šmigā

[2. pants: Skutelis]
Viņš mostas viens, gatavībā aizlaist postā dienu
Smok un mokās kliedz, bēgot bezizejā nonāk bieži
Bēg no dēmoniem kas vajā viņu, un kad rokās tiek tiem–
Klāt vakars, prāts apmāts un širmis iet ciet

Un atkal liegts miegs, tas atkal liek ciest
Mums kļūda sistēmā, Hjūstona, viens viens
Paslēpt sāpes, jā, viņš labi to māk
Gadu no gada paliek bāls, tā kā aristokrāts

Saniknots sāk kaut ko mainīt, tas būs atskaites punkts
Lai gan rētas sirdī dziļas, tā kā atraitnes grumbas
Lai gan bēdas nepamet, viņš spēku smeļas mūzikā
Pūlis sāk to novērtēt un bola acis, kā vien ūpis māk

Jūnijā viņš sola mēreni kost
Jūlijā kā kosmonauts dodas uz mēnesi prom
Sakopot domas, Augustā nu tā kā okultists vieds
Un viņš padosies tikai, ja liesmu nopūtīs Dievs
(Puff) Bet man ir uguns

Neļauj nevienam sevi norakstīt, tu neesi diktāts (Nekad)
Un nekad nepadodies, če
Elpo par spīti visam

[Piedziedājums: Eliots]
Sirds sitās
Roka tver pēc cigaretes, ievelc elpu dziļāk
Seja paliek smokot violeta, krūts cilājas
Priekšā vēl ir kilometri, aizmugurē virāžas
Tālāk dodies uzmanīgi, it kā būtu šmigā
Roka tver pēc cigaretes, ievelc elpu dziļāk
Seja paliek smokot violeta, krūts cilājas
Priekšā vēl ir kilometri, aizmugurē virāžas
Tālāk dodies uzmanīgi, it kā būtu šmigā