Te, kur nenāk neviens

Te, kur ielu vairs nav, dzīvoju es, te ir mans nams
Mana pils, mana sirds trausla kā māls, cieta kā krams
Un ik rītu atverot logu, es redzu tik daudz
Zilos mākoņu ratos sēž saule un uz rietu šo pasauli sauc

Te, kur nenāk neviens, vasaras zieds rudenī zied
Tāpat bez rādītājiem pulksteņi tā savādi iet
Un ik rītu man radio spēlē to pašu arvien
Skaisto dziesmu par īstajām lietām, kuras zina un meklē ikviens

Te, kur nenāk neviens, tagad dzīvoju es
Šajā pasaulē mani nemeklē
Te, kur ielu vairs nav, tagad eju viens
Bet ja nu esmu tev kādreiz vajadzīgs, tad sauc...

Te, kur vārdu vairs nav, klusumā laiks priecīgi klaudz
Un jā, es zinu tas ir, zinu tas ir bezgala daudz
Tomēr ciemos vēl nenāciet šodien, lai nesāp man sirds
Jo nekā no tā visa nav bijis, viss ir izdomāts, meli un flirts

Te, kur nenāk neviens, tagad dzīvoju es
Šajā pasaulē mani nemeklē
Te, kur ielu vairs nav, tagad eju viens
Bet ja nu esmu tev kādreiz vajadzīgs

Te, kur nenāk neviens, tagad dzīvoju es
Šajā pasaulē mani nemeklē
Te, kur ielu vairs nav, tagad eju viens
Bet ja nu esmu tev kādreiz vajadzīgs, tad sauc...