Sirdspuksti

Kad sirdspuksti nezin vairs miera
Un dziļi un sāpīgi sit
Ir pienācis laiks doties tālāk
Lai nāk manā vietā kāds cits

Un izceļ šo dienu no pelniem
Un dzeju bez atskaņām sāk
Pēc eņģeļiem, dieviem un velniem
Sirds apziņa arī reiz nāk

Tā maigi pieskaras plecam
Lūdzot šo teātri beigt
Žēl, ka to nevienam nevar teikt

Katram savi buramvārdi
Katram sava sapņu pils
Un tur augšā, stikla kalnā
Guļ tā sirds, kas nepievils

Un arvien vēl viņa klauvē
Un arvien vēl krūtīs sit
Kamēr vien šī skaistā dzīve
Cauri mūsu dzīslām rit
Sirdspuksti sit

Kas notika tālāk, tai rītā
Es zinu, bet mēle ir ciet
Bij' pienācis laiks doties projām
Pēc zuduša apvāršņa iet

Bij’ pienācis laiks doties projām
Pēc zudušā apvāršņa iet
Caur elli uz paradīzi
Sirds apziņu turot sev klāt

Kāds maigi pieskārās plecam
Lūdzot šo teātri beigt
Žēl, ka to nevienam nevar teikt

Katram savi buramvārdi
Katram sava sapņu pils
Un tur augšā, stikla kalnā
Guļ tā sirds, kas nepievils

Un arvien vēl viņa klauvē
Un arvien vēl krūtīs sit
Kamēr vien šī skaistā dzīve
Cauri mūsu dzīslām rit

Katram savi buramvārdi
Katram sava sapņu pils
Un tur augšā, stikla kalnā
Guļ tā sirds, kas nepievils

Un arvien vēl viņa klauvē
Un arvien vēl krūtīs sit
Kamēr vien šī skaistā dzīve
Cauri mūsu dzīslām rit