Skumjā dziesma

Man aiz loga rudens vēji klīst, maldoties un spokojoties
Rūtīs sitas lietus apnicīgs, dvēselei vēl pieskaroties
Un man liekas, tā tas reiz jau noticis, reiz tā bijis, kādreiz noticis...

Un rudens sārtās kļavas lapas
Noraus un pa vējam aiznesīs
Un to, kam jānotiek, vēl lietus loga rūtī ierakstīs
Un vai nav vienalga, vai kāds to izlasīs?

Ik uz soļa sārtas lapas vīst, ļaužu bradātas un mītas
Kādas dvēseles vēl apkārt klīst, it neviena nepazītas
Un man liekas, tā tas reiz jau noticis, reiz tā bijis, kādreiz noticis...

Un rudens sārtās kļavas lapas
Noraus un pa vējam aiznesīs
Un to, kam jānotiek, vēl lietus loga rūtī ierakstīs
Un vai nav vienalga, vai kāds to izlasīs?
Un vai nav vienalga, kas to izlasīs, izlasīs?

Un rudens sārtās kļavas lapas
Noraus un pa vējam aiznesīs
Un to, kam jānotiek, vēl lietus loga rūtī ierakstīs