Paspēlēsim paslēpes

Kad zeme apstāsies
Mums būs ko pastāstīt
Tiem sešiem miljardiem
Kas mieru neatzīst

Par to, ka debesīs mēdz teikt ka sapratīs
Par to, ko kaimiņš teiks, ja durvis aizkritīs
Par to, cik nepatiess ir rīts, ja pamosties

Ir tikai pienākums, kurš sen līdz kaklam visiem mums
Par to, ja aizslēdz durvis ciet
Aiz durvīm kādam jāpaliek
Jo kādam vienmēr prom jāaiziet

Par to, ja pieķers paslēpies
Aiz mākoņiem un izliecies
Par miglu, debesīm, vienalga ko

Paspēlēsim paslēpes
Slēpies tu, bet es būšu brīvs
Varbūt ka mūs nepieķers
Ālējoties debesīs

No putniem izvairies
Jo tie kā ierasts skries
Kaut kur uz dienvidiem
Uz gubu mākoņiem

Un nepateiks neviens
Kāpēc tā smaržo siens
Un nav kam paprasīt
Kas notiks aizparīt

Mums lūdzu pastāstiet
Kāpēc jums durvis ciet
Kāpēc mums vienmēr šķiet
Ka kādam tūlīt jāaiziet

Un tikai lūdzu nemāciet
Mums to kā laikus apstāties
Mums jāzin' tikai to kā ieskrieties
Un spārnos augstu pacelties
Par eņģeļiem kā pārvērsties
Kā krist un nebaidīties sasisties

Hei, kāpēc man šķiet
Tev vēl jāpaliek
Ķer to mākoni ciet
Lec, jo nav jau kur iet

Un tad, ja aizslēdz durvis ciet
Aiz durvīm kādam jāpaliek
Var notikt tā ka nesatiek
Tevi neviens

Ālēties debesīs
Līdz miljards pēc miljarda skries līdz