Es esmu mazliet Don Kihots

Es esmu mazliet Don Kihots
Par lepnu sev lai atzītos
Ar ceļu nepietiek, lai zinātu kur iet
Un vienmēr kādam kaut kur sāp
Un mājās kāds var nepārnākt tāpat

Es esmu mazliet Don Žuans
Uz pieres rakstīts pašapmāns
Man būs ko nožēlot, jo sirds var nepiedot
Un ņemiet zvaigznes pirms tās kāds
Ar varu sabērs kabatās tik daudz

Mēs varam paslēpties tur
Lai vējš mūs tur
Uz savām rokām varbūt
Mums lemts būt tur

Es esmu mazliet apmānīts
No ziemas miega iztramdīts
Ka lācis nesaprot kāpēc mums jāpierod
Pie tā, ka vienmēr kaut kur kāds
Par spīti zinās pareizāk kā būt

Es esmu mazliet paslēpies
Aiz sirds man bail ir atklāties
Tu saki nebrīnies, ja bailes nepāriet
Bet kā lai zin vai debesīs
Būs vieta man pat tad ja līst, un līst

Bailes ka rīts
Paņems mūs līdz
Pārlieku tīrs
Nakts vairs mūs nepazīs