Lācītis

Tu man ļoti nepatīc - varens, liels un cildīgs
Kaut tu būtu lācītis, zāģu skaidām pildīts
Tad es teiktu: Pinkainīt, pietiek vienam dvašot
Vīlīti es atrastu, kur tā vājāk sašūts

Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja

Caurumiņu izurbtu un no prieka mirtu
Ja no tava puncīša zāģu skaidas birtu
Birtu, birtu, izbirtu, satecētu iekšā
Tāpēc jau es urbinu, lai tur tiktu iekšā

Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja

Tad mēs būsim vesels viens, dzīve mums būs šāda
Mana galva, prāts un acs, klāt vēl tava āda
Tad mēs būsim vesels viens, kopā iesim bitēs
Un mums abiem medus būs, kas gar vaigiem ritēs

Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja

Mazo, mīļo lācīti, mēs jau tevi baidām
Ja tās skaidas tavējās, paliec tad ar skaidām
Mazo, mīļo lācīti, mēs jau tevi baidām
Ja tās skaidas tavējās, paliec tad ar skaidām

Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja
Aijā aijaijā aijaijaijaijāja