Ķiļķens un klimpa

Vārījās ķiļķens un klimpa
Katlā, katlā vienā
Baltajos garaiņos
Baltajā pienā

Vai nu tos burbuļi mētāja
Vai nu tie paši tā bijās
Bet ķiļķens ar klimpu
Kopā savārījās

Vēlāk saradās bērni
Tagad kā būt ar viņiem
Saukt tos par mazajiem klimpām
Vai saukt par ķiļķeniņiem

Tas jau nu gan ir tiesa
Ka visiem šai katlā mums jālodā
Bet kā lai šie bērniņi runā
Klimpu vai ķiļķenu valodā

Ah ah ahahah
Ah ah ahahah

Ķiļķens kļuva ķildīgs
Un klimpa, klimpa strupa
Līdz kādu kādu dienu
Ķiļķens pār klimpu klupa

Klimpa teica, ka ķiļķens muļķis
Ķiļķens teica, ka klimpa glupa
Tā nemaz neesot klimpu
Bet ķiļķenu zupa

Ah ah ahahah
Ah ah ahahah

Tad klimpa, klimpa kliedza
Ejam katrs uz savu pusi
Un ķēra aiz rokas bērnus
Ko bija dzemdējusi

Bet bērni katla dibenā
Bija saķepuši vienā galodā
Un runāja nesaprotami
Ne vairs klimpu, ne ķiļķenu valodā

Ah ah ahahah
Ah ah ahahah

Ai nelaimīgais tēvs
Ai nelaimīgā māte
Arī pavārs beidzot saprata
Ka nav labi un teica - skāde!

Ai nelaimīgais tēvs
Ai nelaimīgā māte
Arī pavārs beidzot saprata
Ka nav labi un teica - skāde!

Es vienmēr atceros to
Kā ķiļķens ar klimpu bārās
Un es vienmēr prasu
Kas tā ir par zupu, kas tai katlā vārās

Es vienmēr atceros to
Kā ķiļķens ar klimpu bārās
Un es vienmēr prasu
Kas tā ir par zupu, kas tai katlā vārās

Vārījās ķiļķens un klimpa
Katlā, katlā vienā
Vārījās ķiļķens un klimpa
Katlā, katlā vienā