Vientulība

Vientulība nav tur, kur esmu viena ar sevi
Tur tikai klusums glaužas klāt kā viltīgs lūsis
Paslēpis nagus mīkstajās ķepās
Ja nekaitina, lūsis neskrāpē
Ja nekaitina, lūsis neskrāpē

Vientulība iznāk pa kādām durvīm
Aiz kurām nozuda cilvēks, kurš mani nepamanīja
Aiz savas ēnas toties mani pamanīja vientulība
Pienāca blakus, cieši blakus - vientulība

Apkārt murd iela kā zivju pilns tīkls okeāna bangās
Cilvēku desmiti, simti un tūkstoši
Nāk pretī, iet garām
Nāk pretī, iet garām
Atskan kāds sveiciens, pazib kāds smaids

Bet no manis ne soli neatiet
Vientulība, vientulība
Kura iznāca pa durvīm
Aiz kurām nozuda cilvēks

Vientulība
Tur mani ciet ar aukstu roku
Skatās manī ar aukstām acīm
Elpo man virsū aukstu dvašu
Smej savus smieklus
Raud aukstas asaras

Vientulība nav tur, kur esmu viena ar sevi
Tur tikai klusums glaužas klāt kā viltīgs lūsis
Paslēpis nagus mīkstajās ķepās
Ja nekaitina, lūsis neskrāpē
Ja nekaitina, lūsis neskrāpē

Vientulība iznāk pa kādām durvīm
Aiz kurām nozuda cilvēks, kurš mani nepamanīja
Aiz savas ēnas toties mani pamanīja vientulība
Pienāca blakus, cieši blakus - vientulība

Ja tu zinātu, cik vientulība auksta
Tu atvērtu man savas durvis
Un uzvārītu man karstu aveņu tēju